Man ir prieks, ka arī šogad ir noticis “Gada balvas kultūrā” pasākums, ka sabiedrība ļoti aktīvi iesaistījās balsošanā un kultūras komisijai nebija strīdu un diskusiju par laureātiem, tā uzticējās sabiedrības balsojumam.
Man tiešām gribas, ka šāds pasākums reizi gadā notiek arī turpmāk, ka tie ir kultūras darbinieku profesijas svētki, jo Kultūras darbinieku dienas diemžēl nav. Šī ir reize, kad mēs satiekamies, aprunājamies, novērtējam cits cita veikumu. Mūsu novads ir diezgan liels, un katrā pagastā, protams, ir sava lokālā kultūrvide un savi pasākumi, bet šis kultūras nozares cilvēkiem visā mūsu novadā ir tāds ražas laiks. Šāds pasākums mums notiek tikai otro reizi, taču es gribētu, lai tas kļūst par tradīciju. Varbūt kādam šķita, ka pasākums bija par ilgu, varbūt kaut kā bija par daudz, taču man šķiet, ka visi šie cilvēki, kas gan kāpa uz skatuves, gan arī sēdēja zālē, bija pelnījuši šos svētkus, bija pelnījuši šīs pozitīvās sajūtas, atbalstu no savējiem un sabiedrības.
Šogad mēs, domubiedru grupa, lēmām, ka ir jāpasniedz Ineses Stalidzānes balva un prēmija, un to saņēma Anita Birzniece. Kāpēc tieši viņa? Man šķiet, ka Anita ir starp tiem cilvēkiem, ar ko Gulbenes novads var tiešām lepoties. Varbūt plašsaziņas līdzekļos nav tik daudz izskanējis un bijis jūtams tas milzīgais iedvesmojošais spēks un darba apjoms, ko viņa dara, bet tieši tādēļ šo balvu saņēma Anita, jo viņa spēj iedvesmot visu paaudžu cilvēkus. Anita strādā gan ar novada senioriem, gan jauniešiem, turklāt ne tikai tiešajā darbā, bet arī ārpus tā, gan palīdzot rakstīt projektus, gan iedrošinot un aktivizējot, gan ieguldot nesavtīgu darbu sabiedrības labā. Anita tiešām turpina I.Stalidzānes iedvesmojošo darbu.
Prieks, ka uzņēmēji bija atsaucīgi un atbalstīja šo prēmiju. Domāju, ka tas lielā mērā ir pateicoties Inesei un viņas devumam. Protams, neaizstājamu cilvēku nav, bet katrs cilvēks ienes savu gaismas staru, savu starojumu un to nevar aizstāt vai aizmirst.
