Ka tik manā makā būtu nauda, štrunts par visiem citiem, citiem noņemsim nost, bet paši sev pieliksim – šķiet, ka pēc šādiem principiem šobrīd vadās mūsu valdība, kas joprojām strīdas par savu atalgojumu.
Vienam ir par mazu transporta izdevumiem paredzētā nauda, citam nepatīk, ka par komisiju un apakškomisiju apmeklēšanu tiek samazināts atalgojums, kādam vēl kaut kas. Taču tajā pašā laikā visi nākamā gada budžeta izmaksu samazināšanas pasākumi notiek uz vienkāršās tautas, uz visu mūsu rēķina. Izskatās, ka mūsu varenie tautas kalpi domā tikai par sevi, par pārējiem iedzīvotājiem gan neviens īpaši neuztraucas.
Pievienotās vērtības nodoklis tiks palielināts, nekustamā īpašuma nodoklis tāpat. Nepietiek ar to, ka elektrībai tiks palielināta pievienotās vērtības nodokļa likme, tiek domāts arī par tarifa palielināšanu nākamgad. Transportlīdzekļu ikgadējā nodeva, kas tagad tiek pārdēvēta par nodokli, arī tiks palielināta, un degvielas cenas tikai kāpj un kāpj. Valdība gan grasās palielināt arī minimālo algu par 20 latiem, bet kas ir šis nelielais palielinājums pret visiem izdevumiem, kas vēl tikai turpina palielināties?
Un tad mēs vēl brīnāmies, ka valstī ir katastrofāli zems dzimstības līmenis, ka mūsu cilvēkiem vairs nav ko ēst un jālūdz palīdzība citiem, ka mūsu, latviešu, Latvijā kļūst aizvien mazāk un mazāk. Tā mēs ceram no vēlēšanām uz vēlēšanām, ka kaut kas mainīsies, ka varbūt beidzot valdības vīri atbildīgi lems par mūsu valsts kopējo nākotni, bet nekas neuzlabojas, kļūst tikai vēl sliktāk.
