Inta Dārzniece: “Ir sajūta, ka esmu novērtēta stipri par augstu.”
Neticība, pārsteigums, mulsums un arī prieks pārņem lizumnieti Intu Dārznieci, kad “Dzirkstele” pavēsta, ka viņa ir viena no tiem Gulbenes rajona iedzīvotājiem, kura tika ieteikta “Latvijas lepnumam 2008”.
Projekta “Latvijas lepnums” mērķis ir plašāk stāstīt par iejūtību, līdzjūtību un atbalstu, ko cilvēki sniedz cits citam. Tā gaitā tiek meklēti cilvēki, kas dara paši un palīdz citiem. Iedzīvotāji no visas Latvijas arī Gulbenes rakstīja vēstules par tiem cilvēkiem, kuri būtu pelnījuši būt par Latvijas lepnumu.
Arī vēstulēs, kuras tika sūtītas “Latvijas lepnumam 2008”, par I.Dārznieci ir teikts, ka visu viņa dara ar prieku un pilnu atdevi. Pašlaik viņa veido pagasta mājas lapu, vairākus gadus bija pagasta avīzes redaktore, sirsnīgi organizējusi sirmo jubilāru godināšanu.
I.Dārzniece nav izdarījusi varoņdarbu, bet godīgā attieksme pret visu, kas viņai uzticēts, ir tas valdzinājums, par kuru gribas, lai uzzina arī citi. Lai arī I.Dārzniece nomināciju neieguva, mēs ar viņu lepojamies.
– Vai varējāt iedomāties, ka cilvēki jūs ieteiks “Latvijas lepnumam”?
– Nē, jo manuprāt ir tik daudz citu cilvēku, kuri ir cienīgi būt par Latvijas lepnumu. Arī mūsu pagastā ir brīnišķīgi sava amata meistari, kuri ir savā vietā un dara savu darbu, un viņi vairāk būtu pelnījuši, lai par viņiem uzraksta un iesaka šai balvai. Piemēram, mums ir brīnišķīgas sētnieces. Nākot no rīta uz darbu, kad naktī ir plosījies sniegputenis, taciņa ir notīrīta un smiltis ir nokaisītas, tātad cilvēks jau naktī ir sācis darīt savu darbu, lai no rīta citiem nebūtu problēmu tikt līdz darbam.
Bet labo bieži vien pamana un novērtē tad, kad to nav. Šai balvai varētu izvirzīt daudzus Lizuma pamatskolas skolotājus, kuri godprātīgi dara savu darbu. Skolotāji un ārsti ir tie, kas šādu titulu ir pelnījuši visvairāk, jo tie ir cilvēki, kas ne tikai dara savu darbu, bet arī savam darbam pieliek klāt dvēseli. Katrs jau mēs darām savu darbu. Mans darbs vairāk saistās ar papīriem, un tas nav nekas īpašs, bet savs darbs katram ir jāizdara godprātīgi. Tas arī viss.
Man šķiet, ka es neesmu piederīga būt par Latvijas lepnumu, jo Latvijas lepnums ir kaut kas dziļāk un vairāk. Šie cilvēki, kuri par mani ir rakstījuši vēstules, iesakot “Latvijas lepnumam”, ir pārcentušies. Ir sajūta, ka esmu novērtēta stipri par augstu. Katrā ziņā pateicos vēstuļu rakstītājiem par milzīgo pagodinājumu, ko viņi man ir sarūpējuši, Jūtos kā saņēmusi atalgojumu par vēl nepaveiktu darbu.
– Vai esat dzimusi lizumniete?
– Esmu dzimusi Sibīrijā. Mani vecāki bija izsūtīti. Tētis ir no Lizuma, bet mamma no Rankas. Sibīrijā viņi iepazinās, apprecējās un piedzimu es. Kad biju deviņus mēnešus veca, atbraucām dzīvot uz Lizumu, un gandrīz visu savu dzīvi esmu šeit arī pavadījusi.
– Darba gaitas saistās tikai ar Lizumu?
Pēc Kultūras darbinieku tehnikuma beigšanas gan kādu laiku strādāju Saldus rajonā, tad Kuldīgas rajona Kabiles kultūras namā, bet vēlāk Lizuma kultūras namā. Tajā nostrādāju no 1981.gada līdz 1992.gadam.
Man prieks, ka tagad kultūras namā strādā ļoti labas darbinieces, jo viņas patiešām dzīvo savā darbā. Un tas ir svarīgi, jo darbs ir jādara ar sirdi un dvēseli, bet tad, kad tas sāk šķist apgrūtinoši, no šī darba ir jāiet projām.
Strādājot kultūras namā, bija jābūt visu laiku kustībā. Atsevišķos brīžos aktivitātes kultūras namā bija pat tik lielas, ka sajuka stundas, un ģimene tikpat kā mani neredzēja. Viss bija pakļauts tikai darbam, bet tā nevar. Laikam būtu pareizi, ja cilvēki pa brīdim pamainītu savas atbildības jomas, jo tad viņi ir spiesti sasprindzināties un koncentrēties.
Rutīna darbā jau raksturojas ar to, ka viegli tiek pielaistas kļūdas, jo ierastais darbs tiek darīts katru dienu un automātiski, bet tad, kad ir jādara kaut kas jauns, tad koncentrācija ir maksimāla. Pēc darba kultūras namā sanāca tā, ka sāku strādāt par sekretāri Lizuma pagastā. Tagad jau būs aizritējuši 17 gadi, kopš strādāju šajā amatā. Tūdaļ būs arī 15 gadi, kopš esmu pagasta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
Man patīk savu darbu darīt tā, lai mani neredz, bet lai redz mana darba rezultātu. Man ļoti nepatīk kolektīvie darbi, un kolēģi to ļoti labi zina. Ja ir kaut kas jādara, tad es daru to viena pati, lai neviens man netraucē. Iespējams, tā ir viena no mana horoskopa Svaru zīmes īpatnībām. Reizēm gribas darboties pilnīgi nost no visiem, jo mans moto ir labāk, lai manis pietrūkst nekā manis ir par daudz.
– Vai Lizums ir vieta, kur vēlētos palikt vienmēr?
– Bet uz kurieni, lai dodas? Pieradums jau arī ir. Gribētos vienīgi reizēm pasildīties kādā siltākā zemē, lai atkal atgrieztos mājās, Lizumā. Gribas, lai vasarā ir saule, savukārt ziemā sniegs, un lai tas nesnieg aprīļa beigās. Bet jāatzīst, ja ir labs darbs un tas sagādā gandarījumu, tad pārējie apstākļi tomēr kļūst mazsvarīgi.
– Aktīvi darbojaties arī pagasta mājas lapā?
Mājas lapas māksliniecisko veidu izgatavoja Gatis Vanags. Bet viens no maniem ikdienas darbiem, kurš jāizdara laikus, ir veikt dažādus papildinājumus, mainīt informāciju un fotogrāfijas. Mājas lapa nav kā standarts, proti, tā nav tik pareiza, statiska kā pārējiem, bet mums tā pašiem ļoti patīk. Ir daudzi nosacījumi, kuriem mājas lapā ir jābūt, lai gan mēs vēl tos neesam realizējuši, bet lielu daļu esam īstenojuši.
Redzot, kā mūsu pagasta mājas lapu lasa, un dzirdot atsauksmes, man patiešām ir prieks, ka mums tāda ir un tā nelīdzinās citām.
(Vairāk lasiet 3.janvāra “Dzirkstelē”)
