Kopš
pērnā gada septembra Labklājības ministrija sadarbībā ar
pašvaldībām ar Eiropas sociālā fonda līdzfinansējumu īsteno
izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir izmēģināt jaunu pieeju
sociālo pakalpojumu finansēšanā – individuālo budžeta modeli.
Projekta laikā 100 bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes no 10
Latvijas pašvaldībām saņem individualizētu atbalstu – sabiedrībā
balstītus sociālos pakalpojumus.
Pašvaldību
sociālie darbinieki un vecāki dalījās savos novērojumos par to,
kā saņemtais atbalsts un pakalpojumi ietekmēja bērnu, vecāku un
ģimenes dzīvi.
Sociālā
darbiniece stāsta par kādu bērnu, kuram viens no mērķiem bija
iespēju robežās attīstīt neatkarību. Projekta ietvaros bērnam
tika piedāvāts ergoterapeita pakalpojums, kura laikā izdevās
atrast kopīgu valodu ar bērnu un sākt kopā apgūt ikdienas
aktivitātes. Iepriekš vecāki tās veica bērna vietā, domājot,
ka tās viņam ir pārāk sarežģītas. Visbiežāk viens no
mērķiem bija iespēju robežās attīstīt un veicināt bērnu
patstāvību un mazināt atkarību no apkārtējiem ikdienišķās
aktivitātēs. Vairumā pašvaldību sociālie darbinieki ir
novērojuši, ka šajā jomā vērojams progress gan nodrošinot
fizioterapeita un ergoterapeita palīdzību, gan strukturējot dienas
režīmu. Sniegtais speciālistu atbalsts ir reāli palīdzējis
bērniem atvērties, kļūt pārliecinātākiem un uzdrošināties
mēģināt līdz šim neapgūto.
Ne
mazāk svarīgi ir tie gadījumi, kad pateicoties sniegtajam
atbalstam izdevies pozitīvi ietekmēt pašu vecāku ikdienu. Vairāki
vecāki ir atsākuši strādāt. Atsevišķas ģimenes atzinušas, ka
uzlabojusies visas ģimenes dzīves kvalitāte, jo vecāki var veltīt
vairāk laika bērniem, viens otram un sev.
Interesanti,
ka projekta sākumā daudzām ģimenēm bija aizspriedumi pret
atsevišķiem pakalpojumiem, bet uzdrošinoties pamēģināt,
viedokļi mainījās. “Man, kā īpaša bērna mammai, daudzi
neskaidrie un sasāpējušie jautājumi ir atrisināti vai ieguvuši
citu skata punktu” tā viena no dalībniecēm stāsta par psihologa
pakalpojumu.
Projekta
vadītāja Ārija Baltiņa uzskata, ka nav notikuši brīnumi, bet
sasniegtais ir intensīva speciālistu un vecāku kopējs darba
rezultāts. Piemēram, viens no izmēģinājuma projektā
iesaistītajiem bērniem ir sācis runāt, kāds cits staigāt.
Tāpat jāsaprot, ka katram bērnam ar invaliditāti ir robeža, līdz
kurai iespējams progress, bet mērķis ir nodrošināt tādus
apstākļus, lai katram bērnam būtu iespēja pietuvoties savas
robežas virsotnei. Pozitīvo rezultātu sasniegšanā būtiska loma
bija arī pakalpojumiem, kuru nodrošināšanā iesaistītas
ārstniecības personas, bet dažādu iemeslu dēļ bērniem šie
pakalpojumi nebija pieejami vai pieejami nepietiekamā apmērā.
Tādēļ situācijas uzlabošanā svarīga ir veselības aprūpes
jomas līdzdalība.
“Projekts
ļāva piedzīvot tādu rehabilitāciju, kādai pēc būtības tai
vajadzētu būt bērnam ar funkcionēšanas traucējumiem. Proti – ka
bērnam tiek nodrošināta regulāra, nepārtraukta un daudzveidīga
rehabilitācija, kas ir galvenais no priekšnosacījumiem, lai tik
nepieciešamā kustību un izturības attīstība pieaugtu un
nostabilizētos,” savā viedoklī dalās kāda no bērnu mammām.
Izmēģinājuma
projekts noslēgsies šī gada oktobrī. Tad tiks vērtēti tā
rezultāti un izstrādāti priekšlikumi turpmākai rīcībai sociālo
pakalpojumu nodrošināšanas jomā.
