Es noteikti piedalīšos referendumā, jo esmu šīs valsts pilsone. Man ir svarīgi apliecināt savu piederību valstij. Katram cilvēkam ir svarīgi rūpēties par savām saknēm un apzināties tās. Varbūt par to mēs sev ikdienā neatgādinām, bet tajā brīdī, kad esam aicināti apliecināt savu piederību savai valstij, savas valsts pastāvēšanai, tas ir jādara.
Es neeju ar domu, ka balsoju pret kaut ko, lai arī jautājums ir tāds, ka iznāk pateikt savu pozīciju pret. Noteikti neesmu pret krievu valodu un cilvēkiem, kas dzīvo šajā valstī. Cik kontaktējos ar krievu tautības cilvēkiem, tad neviens no viņiem man nav teicis, ka viņiem tas ir pašmērķis panākt, lai Latvijā būtu otra valsts valoda.
Drīzāk cilvēki jūtas aizskarti, ka viņus nepamana, nenovērtē, ka jūtas nevajadzīgi. Varas politika visus šos gadus ir bijusi tāda, ka varai sabiedrība nav vajadzīga. Te nav runa tikai par krieviem vai citu tautību cilvēkiem. Tas pats attiecas arī uz latviešiem. Daudzi izjūt, ka viņi savai varai nav vajadzīgi. Uzskatu, ka svarīgi, ir būt cilvēkam savā vietā. Ja cilvēks būtu bijis savā vietā, tad arī augstākajos varas amatos domātu nevis par savu “es”, bet valdītu apziņa, ka ir jādomā par valsti.
Jāmaina vērtību sistēma
Uzticību nevar iegūt par naudu, nevar nopirkt ar reklāmu. Arī te jādomā, kas ir mūsu vērtības. Vai mēs vairāk paļaujamies uz sevi kā vērtību? Daudzi cilvēki krita kārdinājumā iegūt to, kas varbūt viņiem dzīvē nemaz nav vajadzīgs. Daudzi atdeva pēdējo naudu, pat aizņēmās to, lai tikai būtu iespēja parādīt savu turīga cilvēka statusu, savas materiālās vērtības.
Tādējādi viņi kļuva paši sev par ienaidniekiem. Daļa tagad tāpēc ir spiesti aizbraukt no valsts, jo nespēj tikt galā ar savām kredītsaistībām. Mums jāmaina savu vērtību sistēma, jāiemācās dzīvot ar to, kas mums ir. Saprotu, ka biznesa attīstībai ir vajadzīgi aizņemti līdzekļi, tikai jāpadomā, ko vēlamies – nopelnīt vai radīt kaut ko labāku. Tajā brīdī, kad cilvēkam ir tikai viens mērķis: iegūt vairāk, viņš pazaudē pat to.
Misija nav notiesāt
Ja cilvēki dzīvo bailēs no soda, viņi nav brīvi, nav radoši un paši par sevi atkal pieļauj kļūdas. Valsts kontroles misija nav nevienu notiesāt vai nosodīt. Mūsu pašmērķis nav atrast kļūdu. Mūsu misija ir parādīt, kā darīt labāk. Valsts institūcijās situācijas ir dažādas, bet daudz kur diemžēl tā apziņa nav tāda ar kādu būtu jāpilda savi pienākumi. Ja apziņa būtu cenšanās izdarīt darbu arvien labāk, tad arī mūsu darbam būtu lielāka pievienotā vērtība. Ir jābūt ieinteresētam, lai cilvēkam ātrāk pasaka, ka ir iespēja kļūdīties, nevis gaidīt brīdi, kad tiek norādīts, ka kļūda jau ir pieļauta.
Arī tad, kad man publiski ir jārunā par nelikumīgu rīcību, es jūtos ļoti slikti. Jūtos daudz sliktāk nekā tie, kas šīs kļūdas ir pieļāvuši. Viena daļa diemžēl to dara apzināti ar diezgan augstu cinismu, varbūt rēķinoties, ka sistēma nesodīs par šīm kļūdām. Mūsu likumdošana ir kopēja vienošanās ar mērķi, kā mēs dzīvosim labāk. Ja likumus rakstām ar šādu apziņu, bet tos nepildām, tad var uzrakstīt sazin cik sīku un reglamentējošu likumu, bet tas nekad nestrādās, ja primārās būs savas intereses. Mēs katrs iegūsim vairāk, ja domāsim par mūsu kopējo labumu.
Mums ir jāmaina apziņa par vērtībām, izvēloties pareizās. Latvijā nepiedošana ir problēma, kas velkas gadu desmitiem ilgi. Ar to ir jātiek galā. Nav jādzīvo sāpēs un pārmetumos, jo tā mēs aizslēdzam durvis jebkādai attīstībai. Esam sasaistīti. Tas nav vajadzīgs. Ir jāatbrīvojas no tā, kas neļauj iet uz priekšu.
Strādājot Valsts kontrolē, mana galvenā vērtība ir 160 darbinieki. Mans pamatuzdevums ir rūpēties, lai viņi būtu motivēti darbam, lai redzētu, ka šim darbam ir vērtība, lai paši būtu novērtēti, šo darbu darot. Protams, ir patīkami atrasties kaut kādu reitingu vai tabulu augšgalā, bet galvenais ir darba novērtējums.
Es neesmu bijusi politiķe nevienu brīdi. Politiķiem pildīt savus darba pienākumus nozīmē būt publiskiem, rādīt sabiedrībai sava darba pienesumu. Mūsu darbs nav pašreklāma. Ja, to darot, iegūstam sabiedrības uzticību, tas nozīmē, ka mēs mākam darīt darbu sabiedrības interesēs.
Es ļoti vēlos, lai piedzimst jauna Latvija ar ģimeniskumu, ar pareizām vērtībām, kur pirmajā vietā ir cilvēks, kur viņš ir vērtība. Ļoti gribu, lai Dievs uzdāvina šādu jaunu Latviju mums katram šajā gadā!
