Laika ziņas vienmēr ir
skatītākais informācijas bloks televīzijās, klausītākais radio
un lasītākais avīzēs. Un tas nav nekas neparasts – galu galā
tas, kāds laiks būs aiz loga rīt, parīt un aizparīt, ietekmē
jebkura iedzīvotāja dzīvi. Gan ikdienā (vai neaizmirsām paņemt
lietussargu?), gan darbā (vai šodien laukā varēsim vākt sienu?),
gan prognozējot savas tuvākās brīvdienas tālajās Grieķijas
salās. Bet kā top cilvēku tik skatītās, klausītās un lasītās
laika ziņas, cik ticamas ir prognozes un kādi paņēmieni tiek
lietoti, lai maksimāli precīzi prognozētu tuvāko dienu vai nedēļu
laika apstākļus?
Gaisa temperatūras mērījumu
pirmsākumi meklējami 1641. gadā, kad saulainajā, vasarās
svelmainajā Itālijā Toskānas lielhercogs Ferdinands II izgudroja
pirmo hermetizēto termometru. Tagad tāds vai citāds gaisa
temperatūras mērāmais ir katrā mājā. Tomēr meteoroloģisko
novērojumu stacijā temperatūra tiek mērīta atšķirīgos
apstākļos un tāpēc tie ir precīzāki, nekā termometrā aiz
loga.
Kā
nosaka gaisa temperatūru?
Meteorologi pasaulē novērojumus,
arī gaisa temperatūras novērojumus, veic pēc vienota Pasaules
meteoroloģijas organizācijas noteikta standarta. Gaisa temperatūras
mērījumi tiek veikti atklātā vietā, kur termometra tuvumā nav
kādu lokālu siltuma vai aukstuma avotu, kas termometra rādījumus
varētu iespaidot, radot gaisa temperatūras izmaiņas. Gaisa
temperatūras mērījumiem paredzētais termometrs tiek „noslēpts”
no tiešiem saules stariem un nokrišņiem, kā arī vēja,
ievietojot to speciālas konstrukcijas aizsargbūdiņā.
Gaisa temperatūras mērījumi
Latvijā un citur pasaulē tiek veikti 1,5 – 2 metru augstumā virs
zemes virsmas, kas klāta ar mērījumu vietai raksturīgu dabisko
veģetāciju. Visbiežāk tā ir zāle, kuras augstums tiek uzturēts
zem 20 cm, ziemā tā ir sniega sega tās dabiskajā augstumā.
Latvijā kopumā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
centrs (LVĢMC) veic vairāk nekā 30 dažādus novērojumus 36
meteoroloģiskajās stacijās.
23
novērojumu stacijās uzstādītas automātiskās iekārtas un
atbilstoša programmatūra mērījumu un novērojumu apstrādei un
nodošanai datu bāzē. Šajās novērojumu stacijās novērojumu
programma tiek izstrādāta atbilstoši novērojumu stacijas
uzdevumiem un tehniskām iespējām: 7 stacijas darbojas nepārtrauktā
darba režīmā ar manuāliem, cilvēka veiktiem, novērojumiem, 8
stacijas –ar manuāliem novērojumiem 2 reizes dienā, un 8
stacijas – nepārtrauktā darba režīmā tikai ar automātiskiem
novērojumiem. 12 novērojumu stacijās tiek veikti tikai telpā
mainīgāko meteoroloģisko elementu novērojumi – atmosfēras
nokrišņi, sniega sega, atsevišķas atmosfēras parādības.
Hidroloģiskos
novērojumus LVĢMC veic 71
novērojumu stacijā: 9 stacijas veic jūras piekrastes novērojumus,
64 – virszemes hidroloģiskos novērojumus Latvijas upēs, ezeros
un ūdenskrātuvēs, kā arī Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī
ietekošajās upēs. 67 novērojumu stacijas ir pilnībā
automatizētas un nodrošina automātisku datu savākšanu un
nogādāšanu datu bāzē to tālākai apstrādei un izmantošanai.
LVĢMC
reizi 5 min saņem informāciju arī no 12 kanālu ģeostacionārajiem
EUMETSAT satelītiem,
kas atrodas virs
ekvatora 36000 km augstumā, kā arī no polāri orbitālajiem NOAA
un MetOp satelītiem kas riņko ap zemeslodi 800 km augstumā.
Svarīgs instruments attālināto novērojumu veikšanā ir
meteoroloģiskais radars, kas sniedz vērtīgu informāciju par
nokrišņu intensitāti, mākoņu augstumu un procesiem mākoņu
sistēmās.
Prognožu
izstrāde
LVĢMC
veic nepārtrauktu laika apstākļu novērošanu, kā arī, sekojot
līdzi šīm izmaiņām, gatavo laika apstākļu prognozes gan
pavisam īsam termiņam – tuvākajām stundām – gan arī
garākiem termiņiem – līdz pat četrām nedēļām uz priekšu.
Datus,
kas tiek saņemti no novērojumu stacijām, LVĢMC sinoptiķi
pastāvīgi analizē un sagatavo laika prognozes un brīdinājumus.
Prognožu
gatavošana tiek veikta, balstoties uz skaitliskajiem laika apstākļu
modeļiem, kas, ņemot vērā novērojumus, un izmantojot
matemātiskos atmosfēras un okeāna modeļus, aprēķina dažādu
hidrometeoroloģisko parametru izmaiņas laikā un telpā.
Sinoptiķa
analīze v.s. automatizēta prognozēšana
LVĢMC
sinoptiķi strādā 24 h diennaktī un pastāvīgi atjauno datus.
Automatizētās sistēmas atjauno datus vien 2 – 4 reizes
diennaktī.
Masu
mediji un privātie laika prognožu veidotāji, kuru prognozes arī
bieži klausāmies savos iecienītajos ziņu raidījumos, parasti
neizmanto informāciju no oficiālajiem avotiem, bet gan par pamatu
ņem internetā bez maksas pieejamo modeļu rezultātus, visbiežāk
– amerikāņu t.s. GFS modeļa automātiski ģenerētos rezultātus.
Jā, tā laika ziņas izmaksā mazāk, taču – vai vienmēr varam
uzticētiem tam, kas lētāks?
Būtiskais
mīnus šādām automatizētām sistēmām ir tas, ka nav, kas
uzņemas atbildību gadījumā, ja prognoze būs bijusi neprecīza,
kas ir īpaši riskanti dažādu dabas stihiju gadījumos. Tās ir
jāspēj prognozēt laicīgi un precīzi, lai izvairītos no
nepamatotiem zaudējumiem nesagatavotības dēļ.
LVĢMC
sinoptiķi savukārt nepārtraukti analizē sinoptisko situāciju.
Viņi gādā par to, lai, piemēram, gaidot vēja pastiprināšanos,
sabiedrība un klienti tiktu brīdināti, kad tiešām gaidāmi
draudi. Ir svarīgi maksimāli izvairīties no nepamatotas trauksmes
celšanas vai vieglprātīgas situācijas bīstamības
nenovērtēšanas. Nesagatavotība var maksāt ļoti dārgi.
Tieši
šādās niansēs profesionāla sinoptiķa secinājumi un spēja
novērtēt situāciju pārspēj mašīnas radītu prognozi.
Kā
attīstījusies meteoroloģisko novērojumu joma?
Latvijā
sinoptiķa profesiju teorijā iepazīt var Latvijas Universitātes
Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātēs, kā arī Fizikas un
Matemātikas fakultātē. Praksē to apgūt gan var pamatā tikai uz
vietas LVĢMC pēc speciāli izstrādātas apmācību programmas.
Apmācība kopumā var ilgt 1 līdz 1,5 gadus, un tās gaitā topošie
sinoptiķi tiek sūtīti arī dažādu Eiropas valstu meteoroloģijas
organizāciju rīkotos kursos, kur apgūst papildu zināšanas un
iepazīst ārvalstu kolēģu pieredzi. Lai topošajiem sinoptiķiem
būtu iespēja iegūt vispārēju pieredzi, LVģMC
sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, sniedzot iespēju
centra speciālistiem iegūt papildu zināšanas meteroloģijas u.c.
darbības jomās, kuras nodrošina LVģMC.
Tās patiesi ir
daudzpusējas zināšanas, kas jāpārzina sinoptiķim.
Pēc
neatkarības atgūšanas laika apstākļu prognozēšanas jomā
Latvijā valdīja zināma tehnoloģiska atpalicība, kamēr pasaule
strauji gāja uz priekšu. Lai arī pašu spēkiem nozare tika
pacietīgi attīstīta, tomēr pēc tehnoloģiski progresīvu sistēmu
ieviešanas LVĢMC operatīvajā darbā pēdējos gados, to var
uzskatīt par revolucionāru pagrieziena punktu Latvijas
meteoroloģisko prognožu izstrādes jomā.
Jaunajās
sistēmās vienkopus ienāk dati no meteoroloģisko novērojumu
stacijām Latvijā un Eiropā, satelītiem, radiozondēm, kā arī no
meteoroloģiskā radara. Līdz ar to sinoptiķim ir iespēja redzēt
visu kopainu uzreiz. Sinoptiķis sistēmā analizē un modificē
dažādu skaitlisko laika apstākļu modeļu rezultātus, savukārt
prognozes tabulu, karšu un grafiku formā, ko iepriekš bija
jāgatavo pašiem, tagad jau tiek veidotas un izsūtītas
automātiski.
Kā
var izmantot novērojumu datus?
LVĢMC
mājas lapā iespējams uzzināt, kādās meteoroloģiskās stacijās
par kādiem laika periodiem ir pieejami faktiskie novērojumu dati.
Datu atlasi var īstenot vienas stacijas ietvaros, attiecīgi staciju
laukā izvēloties staciju un parametru laukā atzīmējot
interesējošo parametru.
LVĢMC
mājas lapā var sekot līdzi meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem
novērojumiem, kas tiek atjaunoti reizi stundā, savukārt
meteoroloģiskā radara sadaļā pieejama vizualizēta informācija
par nokrišņu zonu atrašanās vietu un nokrišņu intensitāti.
LVĢMC
pieejams arī specifisks pakalpojumu klāsts, kas var kalpot par
atbalstu tām saimnieciskajām nozarēm, kuru aktivitātes
vistiešākajā veidā ir atkarīgas no laika apstākļu izmaiņām.
Savlaicīgi un iespējami LVĢMC
augstā kvalitātē nodrošina ar meteoroloģisko informāciju tās
cilvēku darbības sfēras, kas ir tieši atkarīgas no laika
apstākļiem – aviāciju, enerģētiku, siltumapgādi, ostas, ceļu
uzturētājus, zemkopību, mežsaimniecību u.c., kā arī tās
valsts institūcijas, kas atbild par valsts un iedzīvotāju drošību
un aizsardzību – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu,
Nacionālos bruņotos spēkus.
Lai
informāciju par bīstamām laika apstākļu izmaiņām saņemtu
ikviens Latvijas iedzīvotājs pēc iespējas savlaicīgāk un
augstākā kvalitātē, informācija tiek nosūtīta plašsaziņas
līdzekļiem, kā arī publicēta LVĢMC mājas lapā un sociālajos
tīklos. Plānots, ka jau tuvākajā nākotnē LVĢMC piedāvās arī
mobilo tālruņu aplikāciju.
