Maskava, 19.sept., LETA–NEWSRU. Kremlis negatavojoties vēl vairāk padziļināt konfrontāciju ar Rietumiem kopumā un it īpaši ar ASV, tāpēc drīzumā tikšot veikta virkne pasākumu, lai uzlabotu attiecības un mazinātu spriedzi Krievijas dialogā ar tās galvenajiem Rietumu partneriem, piektdien raksta “Ņezavisimaja gazeta”, atsaucoties uz informētiem avotiem Krievijas prezidenta administrācijā un ap to.
Laikraksts norāda, ka iespējamas pat zināmas kadru pārbīdes, novācot no skatuves dažas amatpersonas, kuras īpaši izcēlušās Rietumu lamāšanā.
Dmitrija Medvedeva lēmumu pāriet uz “mērena atslābuma” politiku attiecībās ar Rietumiem ietekmējuši vienlaikus vairāki faktori. Par tādiem varot uzskatīt arī ļoti mēreno ASV un īpaši Eiropas Savienības reakciju uz Krievijas lēmumu atzīt Gruzijas separātisko Abhāzijas un Dienvidosetijas provinču neatkarību.
Avoti uzskata, ka Kremlis var atvieglot likteni vairākiem Rietumos par politieslodzītajiem atzītajiem Krievijas pilsoņiem, kaut gan eksperti ir vienisprātis, ka atvieglojumi, ja tādi būs, neskars Mihailu Hodorkovski.
Tāpat pastāvot pilnīgi reāla iespēja, ka tiks liberalizēti noteikumi, ar kādiem lielās transnacionālās korporācijas piedalās stratēģiskos izejvielu projektos Krievijas teritorijā.
“Saldajā ēdienā” Kremlis var piedāvāt Rietumiem noteiktas kadru pārbīdes: daži ierēdņi, kuri izraisīja pārāk lielu sapīkumu Vašingtonā un Eiropas galvaspilsētās, varbūt aizies dibenplānā, raksta “Ņezavisimaja gazeta”.
Kā nebūt ne pēdējais tiek minēts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš tagad pārvērties gandrīz vai par dzīvu aizvien pieaugošās Krievijas un Rietumu konfrontācijas simbolu, it īpaši pēc plašu rezonansi ieguvušās pikantās sarunas ar viņa britu kolēģi Deividu Milibendu.
Daudzi ir vienisprātis, ka savā patriotiskajā retorikā Krievijas galvenais diplomāts, kura uzdevums formāli ir samierināt politiskās pretrunas un nogludināt asos stūru, ir mazliet pārcenties. Turklāt formāli Lavrovu, kuru ļoti augstu vērtē gan Medvedevs, gan Putins, var pat paaugstināt par vicepremjeru, taču viņš vairs nebūs Krievijas ārpolitikas balss un seja.
Tomēr vairākos principiālos jautājumos Kremlis turpināšot stingri aizstāvēt savas pozīcijas. Piemēram, Maskava nekādā gadījumā neatteiksies no Abhāzijas un Dienvidosetijas atzīšanas un divu jaunu karabāzu izvietošanas abu separātisko reģionu teritorijās.
Neapšaubāmi tiek izslēgtas radikālas piekāpšanās ekonomiskajā sfērā, piemēram, Enerģētikas hartas līguma ratifikācija, kas paredz Āzijas enerģijas nesēju brīvu tranzītu caur Krievijas teritoriju, norāda laikraksts.
Kā zināms, šī dokumenta ratifikāciju jau sen un nesekmīgi pieprasa Eiropas Savienība.
Normalizēt attiecības ar Krieviju ir gatava arī Ziemeļatlantijas savienība – tiesa, tikai tādā gadījumā, ja Maskava, pirmkārt, atteiksies no “agresīvās retorikas” un, otrkārt, samazinās savus militāros kontingentus Dienvidosetijā un Abhāzijā līdz pirmskara līmenim, norāda izdevums citā savā rakstā.
NATO oficiālais pārstāvis Džeimss Apaturajs intervijā “Ņezavisimaja gazeta” apstiprināja, ka alianses sabiedrotās valstis vēlas uzlabot Krievijas un Rietumu attiecības: “Taču tam jābalstās uz uzticēšanos un attiecību gaisotnes uzlabošanu,” viņš uzsvēra. Pēc viņa teiktā, alianse vēlas atgriezt attiecības ar Krieviju augstākā līmenī, taču šajā nolūkā no abām pusēm būs nepieciešams kompromiss, lai rastu Gruzijas krīzes politisku risinājumu.
Uz jautājumu, vai attiecību uzlabošanai ar Krieviju NATO izvirza obligātu noteikumu izvest Krievijas spēkus no Abhāzijas un Dienvidosetijas, Apaturajs atbildēja: “Alianse vēlas, lai visas puses, arī Krievija, ievērotu sešu punktu plāna garu un burtu. Tas tiešām paredz atgriešanos pie 6.augusta “status quo”. Pagaidām mēs nezinām, kad tas notiks, taču tas būs svarīgs solis, lai atgrieztos pie labām attiecībām.”
Savukārt Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Dmitrijs Rogozins uz jautājumu, vai NATO kā noteikumu attiecību normalizēšanai ar Maskavu izvirza Krievijas karaspēka izvešanu no Abhāzijas un Dienvidosetijas, atbildēja: “Ja NATO turpinās runāt par to, ka viņi neatzīst Abhāzijas un Dienvidosetijas pastāvēšanu, un prasīs izvest karaspēku no Gruzijas teritorijas, tas nenotiks, vismaz tik ilgi, kamēr abhāzi un dienvidosetīni Krievijai to nelūgs.”
Attiecībā uz Krievijas miera uzturētāju aiziešanu no pašas Gruzijas teritorijas, tas, pēc pastāvīgā pārstāvja teiktā, notikšot tuvākajās nedēļās. Krievija ļoti precīzi ievēros Medvedeva-Sarkozī plānu, apgalvo Rogozins, kuram arī bija raksturīgi nesamierināmi retoriski izlēcieni konflikta eskalācijas laikā.
