Dzīvojot Latvijā, šobrīd jūtamies kā kuģī, kurš teju teju uzies uz sēkļa. Un šķiet, ka tā kapteinis tā vietā, lai rūpīgi pārdomātu, kā iziet no situācijas ar sausām kājām, stūrē kuģi pavisam aplami, spiežot nepareizās pogas.
Pirmkārt, grūti ticēt tādai valdībai, kura pirms pāris mēnešiem vispirms sola segt inflācijā radušos robus, palielinot algas. Šajā sakarā tika spiesta arī taupības poga, kad valsts iestādēs bija pēc iespējas vairāk jāsamazina štati un izdevumi. Katra ministrija svēra un vērtēja pēc saviem kritērijiem, kas viņiem vajadzīgs, kas ne. Un tad pēkšņi kā sniegs uz galvas – algas valsts sektorā “jāiesaldē”…
Šajā sakarā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Krīgers paziņojis, ka valdībai sakarā ar algu iesaldēšanu tomēr nāksies vai nu piekāpties, vai atkāpties. Arodbiedrības draud ar tikpat “interesantiem” soļiem kā valdība. Policistu un mediķu arodbiedrības jau ir skaidri pateikušas, ka 26.septembrī rīkos protesta akcijas. Valsts iestāžu darbiniekiem līdzjūtības nevajagot, bet gan pārējās struktūrās strādājošo atbalstu, jo dzīves apstākļi pasliktināsies visiem.
Kas no tā finālā iznāks, grūti prognozēt, kaut gan arodbiedrību līderis Krīgers ir strikti pārliecināts, ka valdībai nāksies piekāpties, ja ne – tai jādemisionē.
Vai tiešām “sociālās” pogas, kas ir visjutīgākās, ir vienīgās, uz kurām Godmaņa valdībai bija jāspiež, lai izietu no katastrofālas situācijas valstī? Sociālekonomikas eksperti gan apgalvo, ka valdība varējusi iedarbināt citus naudas avotus. Žēl, ka nozaru eksperti spēj tik aizrādīt un izdarīto kritizēt. Tā vietā varbūt vajadzētu gudrās galvas salikt kopā un to kuģi sākt stūrēt pareizā virzienā, lai neciestu jau tā uz nabadzības sliekšņa nonākusī tauta. Gribētos domāt, ka Latvija taču nav muļķu zeme?
