Pārsteigta biju, kādā portālā izlasot, ka Maiami Floridas štatā (mūsuprāt, sapņu zeme!) esot nelaimīgākā pilsēta ASV. Ne siltā saule, ne baltās pludmales, ne miljoniem dolāru vērtās savrupmājas nav glābušas pilsētu no šā titula. Šajā statusā pilsētu ierindojis augsts bezdarba līmenis, vardarbīgi noziegumi, bankroti, ienākuma un īpašuma nodokļi, attālums no mājām līdz darbavietai un korupcija. Te sauja bagātnieku peldot kā nieres taukos, bet pārējiem dzīve esot īsts pārbaudījums.
Kā lai mēs izdzīvojam Latvijā, kur viss tikpat dārgs kā Maiami, bet algas ir vienas no zemākajām ES?
Starptautiskais Valūtas fonds norādījis, ka krīze Latvijā iznīcinājusi vairāk nekā piektdaļu valsts ekonomikas, samazinājusi ienākumus un līdz ar to pakļāvusi nabadzības riskam lielu cilvēku skaitu. Kļuvusi lielāka plaisa starp nabadzīgajiem un pārtikušajiem – bagātnieki pelnot septiņas reizes vairāk nekā trūcīgākie. Latvija draudot ieslīgt nabadzībā. Tai ir pakļauts 38,1% Latvijas iedzīvotāju ‒ no ES valstīm vēl sliktāka situācija esot tikai Rumānijā (41%) un Bulgārijā (42%).
Steidzami esot nepieciešamas reformas! Bet ar tām mums neveicas, kaut arī pie varas ir pašiem sava Reformu partija(!). Mūsu valstī joprojām ir augsts bezdarba līmenis, lieli nodokļi, palielinās degvielas, energoresursu un pārtikas cenas. Tas viss sev astē līdzi velk bezcerību, izmisumu un bezpalīdzību.
Tiem, kam valsts ripošana bezdibenī būtu jāaptur un jācīnās nevis par savu, bet par savas tautas labklājību, izliekas “par beigtiem”, tie, kas to nevar izturēt, bēg, bet palicēji ķepurojas, kā māk. Kad apstāsies šis “vāveres ritenis”?
