Šodien Latvijas Bankas padome pieņēma
grozījumus “Latvijas Bankas Zibsaišu reģistra lietošanas
kārtībā”, veicinot Zibsaišu reģistra plašāku izmantošanu
inovatīvos maksājumu pakalpojumos.
Latvijas Banka izstrādāja un uztur
Zibsaišu reģistru, kas nodrošina kredītiestāžu klientu kontu
numuru un mobilā tālruņa numuru saišu glabāšanu. Zibsaišu
reģistrs nodrošina arī citu klienta kontam piesaistītu
identifikatoru (piemēram, e-pasta adrese, identifikācijas kartes
numurs) glabāšanu un izmantošanu ērtai zibenīgu maksājumu
veikšanai. Zibsaišu reģistrs var tikt izmantots gan zibmaksājumu,
gan arī citu maksājumu, t.sk. kredītiestāžu iekšējo maksājumu,
ērtākai veikšanai.
Lai veicinātu Zibsaišu reģistra un
ar to saistīto maksājumu pakalpojumu plašāku pieejamību, tiek
paplašinātas Zibsaišu reģistrā iekļautās informācijas
lietošanas iespējas, nosakot, ka tā izmantojama dažādu veidu
maksājumu, t.sk. maksājumu pieprasījumu, sagatavošanai. Tas
paplašinās Latvijas un citu valstu komersantu iespējas izmantot
Latvijas Bankas uzturēto moderno maksājumu infrastruktūru jaunu
maksājumu pakalpojumu sniegšanai un esošo modernizēšanai, t.sk.
jau tuvākajā laikā Zibsaišu reģistram pievienosies un tā
sniegtās iespējas savos maksājumu pakalpojumos sāks izmantot
Igaunijas kredītiestādes, tādējādi veicinot Baltijas līmeņa
sadarbību inovatīvu maksājumu radīšanā.
“Latvijas Bankas Zibsaišu
reģistra lietošanas kārtībā” veikti arī ar personas datu
aizsardzības regulējumu saistīti papildinājumi.
Grozījumi stāsies spēkā 2019. gada
10. oktobrī.
2019. gada 28. augustā
apritēja divi gadi, kopš Latvija kā pirmā eiro zonā iedarbināja
zibmaksājumus – inovatīvus, modernus, zibenīgus starpbanku
pārskaitījumus, kas pieejami jebkurā diennakts laikā, arī
brīvdienās un svētku dienās. Šajā īsajā laikā zibmaksājumi
kļuvuši pieejami jau vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu
klientu un iemantojuši starpbanku maksājumu standarta, nevis
ekskluzīva pakalpojuma statusu – kopumā veikti aptuveni 6.5
miljoni zibmaksājumu aptuveni 1.3 mljrd. eiro apjomā.
Prognozējams, ka turpinās augt to
komercbanku skaits, kuras lieto zibmaksājumu infrastruktūru, un arī
esošie lietotāji paplašinās to izmantošanu savos produktos,
tādējādi zibmaksājumi būs pieejami vairāk nekā 99% Latvijas
banku klientu.
Augusta sākumā plašāka sabiedrība
uzzināja par vēl vienu inovatīvu risinājumu – iespēju veikt
starpbanku maksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa
numuru, bez nepieciešamības zināt un katram maksājumam ievadīt
norēķinu konta numuru. Kā pirmā Latvijas Bankas izveidoto un
uzturēto Zibsaišu reģistru saviem klientiem sāka piedāvāt AS
“Citadele banka”, un prognozējams, ka drīz tai sekos arī
citas vadošās Latvijas komercbankas. Tas nozīmēs vēl vairāk
ērtību un iespēju galalietotājiem – iedzīvotājiem un
uzņēmējiem.
Latvijas Bankas veidotajā “Maksājumu
radarā”
(https://www.bank.lv/darbibas-jomas/maksajumu-sistemas-uzdevumi/maksajumu-radars)
Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols norāda: “Nedomājam
apstāties pie mobilā tālruņa numura kā vienīgā inovatīvā
identifikatora. Jau krietnu laiku dzīvojam 21. gadsimtā, un gandrīz
ikvienam ir sava e-pasta adrese, konti sociālajos tīklos,
identifikācijas karte. Kāpēc gan šie instrumenti nevarētu kalpot
kā identifikators ērtai maksāšanai, saglabājot pienācīgu
drošību? Vēl viens būtisks aspekts – Zibmaksājumi un Zibsaišu
reģistrs ne tikai nodrošina labākus, ērtākus, ātrākus un
drošākus pakalpojumus, bet lieliski kalpo arī inovatīvu maksājumu
pakalpojumu tālākai attīstībai. Izmantojot Latvijas Bankas
nodrošināto infrastruktūru, fintech, e-komercijas,
tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas un citu nozaru uzņēmēji
gūst iespēju attīstīt jaunus, klientiem ērti izmantojamus
pakalpojumus. Ieguvējas ir arī bankas, kas tādējādi var uzlabot
un papildināt pakalpojumu klāstu klientiem.”
Zibmaksājumi un Zibsaišu reģistrs ne
tikai nodrošina labākus, ērtākus, ātrākus un drošākus
pakalpojumus, bet lieliski kalpo arī inovatīvu maksājumu
pakalpojumu tālākai attīstībai. Izmantojot Latvijas Bankas
nodrošināto infrastruktūru, fintech, e-komercijas,
tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas un citu nozaru uzņēmēji
gūst iespēju attīstīt jaunus, klientiem ērti izmantojamus
pakalpojumus. Ieguvējas ir arī komercbankas, kas tādējādi var
uzlabot savus pakalpojumus klientiem, uzsver H. Ozols.
