Ar 2008. gada 1. janvāri stāsies spēkā likuma grozījumi par akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu. Degvielas tirgus eksperts atzīst, ka noteiktās likuma izmaiņas degvielas cenu kāpumu var veicināt par vidēji 2 santīmiem litrā, un Latvijas pārkarsušās ekonomikas kontekstā tas var sekmēt jaunu inflācijas vilni. „Degvielas cenu palielināšanās par 2 santīmiem litrā būtu objektīvs kāpums, bez tirgotāju spekulācijām vai degvielas cenu kara iezīmēm. Šobrīd grūtākais uzdevums gan ir pircēju psiholoģiskā sagatavošanās cenu kāpumam,” informē Jānis Riekstiņš, pašmāju degvielas tirgotāja „VIRŠI-A” valdes priekšsēdētājs.
Lai raksturotu aktualitātes degvielas tirgū, pirmkārt, jāsāk ar dažiem faktiem par degvielas tirgu 2007. gadā un, jāatzīst, ka šogad esam saudzēti. Gada lielāko daļu varējām rēķināties ar konstantām degvielas cenām, un tikai gada otrajā pusē, līdz ar situācijas saasināšanos naftas ieguves reģionā, naftas cenas pasaules biržās piedzīvoja jaunas svārstības.
Jāņem vērā, ka stabilitāte pasaules naftas tirgū pozitīvi ietekmē ne tikai pircēju maciņus un ekonomiku kopumā, bet arī degvielas nozares biznesa vidi, ļaujot uzņēmējiem vadīties pēc izvirzītajiem mērķiem un investēt izaugsmē.
Lai vai kā mums gribētos prognozēt degvielas cenas ilgtermiņā, tas nav iespējams, jo Latvijas degvielas tirgus ir piesaistīts pasaules naftas cenām.
Analizējot degvielas tirgu Latvijā, esmu secinājis, ka patērētājiem saikne ar starptautisko tirgu ir ne tikai vispārzināma, bet viņi aizvien drošāk tai uzticas. Tajā pašā laikā iezīmējas jauna tendence – jebkurš blakus faktors, kas arī veicina degvielas cenu kāpumu, tiek uztverts ar bažām.
Diemžēl tam ir arī loģisks pamatojums, jo, neskatoties uz to, ka akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana ir saistīta ar pieņemtajiem Eiropas Padomes direktīvas noteikumiem, situācija jāvērtē kontekstā ar vietējā tirgus īpatnībām un ekonomisko stabilitāti. Pēc jaunākajiem datiem inflācija Latvijā novembrī sasniegusi 13,7%, un runas par ekonomikas sakaršanu ir ne tikai pamatotas, bet iezīmējas arī jauni signāli, kādas sekas piedzīvosim, attīstības tempiem samazinoties.
Šajā kontekstā varu atzīt, ka Latvijas ekonomikai 2008. gada 1. janvāris kā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas termiņš nav vērtējams pozitīvi, jo degvielas cenu kāpums dos jaunu iemeslu inflācijas kāpumam. Lai arī oponenti iebilst, norādot, ka plāna realizācijas atlikšana varētu tikai saasināt situāciju nākotnē, manuprāt, šobrīd ar visiem iespējamiem instrumentiem būtu jāstabilizē Latvijas ekonomika, saglabājot mērenību, un tikai tad var runāt par jaunu un pamatotu cenu kāpumu.
Nebūtu pareizi pievērt acis un ignorēt Latvijas robežu ar Krieviju, jo diemžēl joprojām pastāv pierobežas fenomens. Tā ir nelegālā degviela un tās īpatsvara palielināšanās, reaģējot uz notikumiem Latvijā. Jāņem vērā, ka Krievijā degvielas cenas būs vidēji par 1/3 zemākas nekā Latvijā, un tieši krasā atšķirība cenās ir iemesls, kāpēc cīņa ar nelegāli tirgoto degvielu ir tik kūtra un nenes vērā ņemamus rezultātus.
Pieņemot jaunu nodokļu slogu, vienlaikus ir jārisina arī jau esoši draudi, kas var negatīvi ietekmēt vietējos tirgotājus. Jau pieminētā pelēkās degvielas tirdzniecība ir viens no šādiem draudiem.
Līdz ar akcīzes nodokļa celšanos palielināsies apgrozāmo līdzekļu apjoms, līdz ar to būs nepieciešams izvērtēt lielāku banku garantiju saņemšanu. Lai arī likumdošana paredz nodokļa likmes paaugstināšanu un arī no tās pakāpeniskas ieviešanas netiksim pasargāti, tomēr ir vairāki aspekti, kas raksturīgi tikai mūsu, vietējam tirgum.
Ņemot vērā šīs īpatnības un kopējo ekonomisko situāciju valstī, svarīgākais uzdevums ir psiholoģiskā sagatavošanās kārtējam cenu kāpumam no patērētāja viedokļa, savukārt mums, uzņēmējiem, aizvien aktuālāka kļūst lokālā tirgus aizsargātība.”
Uzziņai:
Likuma grozījumi par akcīzes nodokli 14. pantā no 2008. gada 1. janvāra paredz nodokļa aprēķināšanu pēc šādām, jaunām likmēm:
* svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem (par
1000 litriem) – līdzšinējās „209″ likmes vietā noteikt likmi „228″;
* svinu saturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem (par
1000 litriem) – līdzšinējās „294″ likmes vietā noteikt likmi „297″
petrolejai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem (par 1000 litriem) –
līdzšinējās „178″ likmes vietā noteikt likmi „193″;
* dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem (par
1000 litriem) – līdzšinējās „178″ likmes vietā noteikt likmi „193″;
* degvieleļļai, kuras kolorimetriskais indekss ir mazāks par 2,0 un
kinemātiskā viskozitāte 50° C ir mazāka par 25 mm2/s, tās
aizstājējproduktiem un komponentiem, izņemot šīs daļas 7.punktā minētās
degvieleļļas (par 1000 litriem) – līdzšinējās „178″ likmes vietā noteikt likmi „193″.
* Savukārt, ja likuma 14. panta pirmajā punktā minētajiem produktiem akcīzes preču noliktavā Latvijas Republikā ir pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti), attiecīgajiem produktiem nodokli aprēķina: pēc likmes „217″ (līdzšinējās „199″ likmes vietā”) lati par 1000 litriem, ja absolūtā spirta saturs veido 5,0 tilpumprocentus no kopējā produktu daudzuma.
