Koku lapas jau iekrāsojušās dažādos toņos un jau lielākoties klāj zemi. Līdz ar pirmo sniegu mēs gaidām vēl kaut ko. Vai jūs zināt, kas tas ir? Ar satraukumu sirdīs un pat neziņu gaidām lielu jubileju! Mūsu dzimtenei, mūsu tēvzemei – 90.
ā…bet tik daudz darbu vēl jāpadara, lai šī jubileja būtu skaista un vēl skaistāka. Gribas Latvijai dot visu no sevis, izgreznot mūsu vidi tā, lai pašiem prieks, lai Latvija jūt, ka mēs nestāvam malā, lai draugs, kaimiņš un skolotājs var teikt: „Redzi, cik skaisti – un to viņi izdarīja paši – saviem spēkiem!”
Pats galvenais ir vide, kurā mēs uzturamies, svētku gaidās esam to padarījuši vēl tīkamāku – izrotājuši, dekorējuši un darījuši visu, lai ne tikai pašiem, bet arī cilvēkiem mums apkārt būtu estētisks baudījums.
Atceroties mūsu ekskursijas gribas teikt: „Braucam vēl!”, jo katra mūsu ekskursija dod mums iespēju iepazīt tik maziņu, bet brīnumjauku stūrīti no Latvijas.
Acīm mirdzot līdz ar sveču un lāpu gaismām mēs „Iedegāmies par Latviju” – gājiens, kuru nav iespējams aizmirst. No diviem Gaujas tiltiem, izjūtot vienotību un dziesmām skanot, satikāmies mēs – pie mūsu vismīļākās vietas – skolas, kur no kopīgās sveču gaismas izveidojām un izgaismojām Latvijas kontūru.
Skolēniem un arī pašiem Rēveļu pamatskolas darbiniekiem šī ir nedēļa, kas dod iespēju parādīt un papildināt savas zināšanas par Latviju, kā arī no tā visa gūt gandarījumu par padarīto darbu. Savas zināšanas mēs varam pārbaudīt dažādos skolas konkursos, piemēram, erudīcijas konkursā „Latvijai- 90″, sociālo zinību skolotājas organizētajā konkursā „Viss par Latviju un ap Latviju”, latviešu valodas skolotāju rīkotajā eseju un domrakstu konkursā „Es Latvijā- Latvija manī.”
Vislielāko atsaucību un aizrautību bērnos izraisa dažādas praktiskās nodarbības, kas dod iespēju izzināt Latvijas teritoriju, uzzināt interesantus faktus par vēsturi, griežot, līmējot, veidojot un pat izmantojot mūsdienu modernās tehnoloģijas. Praktisko nodarbību cikls aizsākās ar Latvijas karodziņu izveidošanu un turpinās visu nedēļu, veidojot animācijas filmu „Latvija”, apkopojot un izveidojot „Klases vizītkarti”, zīmējot „Datorgleznas”, veidojot kolāžu „Latvija no putna lidojuma”, izstrādājot projektu darbus par Latviju. Paši mazākie ar aizrautību krāsojot Latvijas ģerboni, iepazīstot savu tuvāko apkārtni un Latvijas folkloru, simbolus, ornamentus, krāsas.
Izglītojoties un papildinot savas zināšanas Latvijas vēsturē kopīgi skatījāmies dokumentālu filmu ciklu „Latvija. Ulmaņlaiki”.
Tam visam kā vienojošais elements ir pasākums „Man pamatā ir laukakmens un Tēvu zemes smilts…”.
Tas nebūt nav viss, ko mēs gatavojoties Latvijas gadadienai esam paveikuši – mūsu darbus, fotoreportāžas, sienas avīzes, radošos darbus, kompozīcijas var aplūkot vērienīgā izstādē…un vislielāko prieku rada tas, ka viss ir tapis mūsu pašu rokām!
Darbojoties un veidojot, gribas teikt paldies gan bērniem, gan kolēģiem, gan vienam otram, neskatoties vai esi skolotājs, audzinātājs, tehniskais darbinieks, vecāks vai bērns, jo padarīts ir tik daudz!
Tas ir gandarījums mums, ka mēs kopīgiem spēkiem varam tik daudz un cerams, ka Latvijai patiks…
