Svētdiena, 7. decembris
Antonija, Anta, Dzirkstīte
weather-icon
+1° C, vējš 0.45 m/s, D-DR vēja virziens

Latvijas ģimenēm pārtikai nākas atvēlēt par 15-20 latiem vairāk nekā pirms gada

Par galveno ģimenes labklājības pasliktināšanās iemeslu Latvijas iedzīvotāji visbiežāk min pārtikas produktu sadārdzināšanos – to atzīst 80% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pērnā gada nogalē veiktā aptauja. Arī Swedbank Privātpersonu finanšu insitūta aprēķini liecina, ka Latvijas vidusmēra ģimene, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, par pārtiku vidēji mēnesī samaksā 15-20 latus vairāk nekā pirms gada.

Saskaņā ar CSP datiem tieši pārtikas preču sadārdzinājumam ir bijusi viena no lielākajām ietekmēm uz inflāciju pēdējā gada laikā. Kā ziņots, februārī gan mēneša, gan gada izteiksmē visstraujākais cenu pieaugums bijis pārtikai. Gada laikā pārtikas produktu cenas cēlušās par 9,8%, savukārt viena mēneša laikā pārtikas produkti kļuvuši vidēji par 1,8% dārgāki. Atsevišķu produktu cena gada laikā ir pat dubultojusies.  

Jebkurai ģimenei izdevumi pārtikai ir viena no būtiskākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta rīcībā esošie dati liecina, ka Latvijas vidējās mājsaimniecības budžetā izdevumi pārtikai veido 25-35% no visiem tēriņiem.

 

Absolūtos skaitļos izdevumi par pārtiku svārstās robežās no 30 līdz pat 200 latiem vienam ģimenes loceklim, tomēr vidēji vienam cilvēkam pārtikai mēnesī tiek tērēti 50-60 lati. Ņemot vērā pārtikas produktu cenu pieaugumu, ģimene ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem, nemainot savus ieprikšanās paradumus, šogad pārtikai ir spiesta iztērēt par 15-20 latiem mēnesī vairāk nekā pērn.

„Protams, šādā situācijā iedzīvotāji meklē veidus, kā ietaupīt uz pārtikas rēķina. Satraucoši ir tas, ka lielākais cenu pieaugums ir bijis tieši augļiem, dārzeņiem, piena un labības produktiem, kas ir veselīga uztura pamatā. Ja ģimenes optimizē savus izdevumus pārtikai uz šo produktu rēķina, uzturs var kļūt nepilnvērtīgs un ilgtermiņā radīt veselības problēmas,” komentē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direkotra vietniece Diāna Krampe.

 

Institūta šā gada februārī veiktā aptauja liecina, ka 77% pircēju cenšas savā labā izmantot pārtikas veikalu atlaides vai akcijas. Tomēr katrs piektais aptaujas dalībnieks vismaz reizi nedēļā konstatē, ka daļa pārtikas ir sabojājusies un ir jāizmet, jo nav bijis iespējas apēst visu iegādāto. Vēl 39% iedzīvotāju šādā situācijā nonāk aptuveni reizi mēnesī.

 

„Šie dati liecina par to, ka daudzas Latvijas ģimenes spētu samazināt savus izdevumus pārtikai, ja pievērstos rūpīgākai pārtikas iegādes plānošanai,” norāda Diāna Krampe.

 

„Pirmais solis tēriņu optimizācijai ir maltīšu plānošana un iepirkumu saraksta sastādīšana atbilstoši tam. Zinot nepieciešamo produktu sarakstu, var kritiski izvērtēt akcijas preču iegādes nepieciešamību. Pastāv arī dažādi paņēmieni, kā ierobežot impulsīvus pirkumus – tie pārsvarā saistīti ar sevis disciplinēšanu un izvairīšanos pievērst uzmanību precēm, kas nav pirkumu sarakstā.”

 

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta eksperti uzskata, ka, pārdomāti saplānojot pārtikas iegādi, vidusmēra ģimenes varētu ietaupīt līdz pat 10% no saviem izdevumiem pārtikai un tādējādi vismaz daļēji atslogot ģimenes budžetu no pārtikas cenu kāpuma radītā sloga. Ekspertu padomi pārtikas iegādes plānošanai pieejami Institūta mājas lapas www.manasfinanses.lv sadaļā „Padomi”:

http://www.manasfinanses.lv/kategorijas/padomi/partika/.

 

 

Pārtikas produktu cenu salīdzinājums 2010. un 2011. gada februārī

 

 

 

Centrālās statistikas pārvaldes dati

cenas pieaugums, %

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra dati

cenas pieaugums, %

kartupeļi

75,9

galviņkāposti (Latvija)

188

siers

24,7

kartupeļi (Latvija)

161

augļi

22,8

griķi

141

piens un piena produkti

20,9

galda bietes

57

dārzeņi un kartupeļi

20,6

Jonagold āboli

53

labības produkti

16,5

piens 2%

47

eļļas un tauki

15,5

skābais krējums 25%

40

tēja un kafija

14,2

banāni

39

dārzeņi

12,7

bumbieri

37

svaigas zivis

11,2

sāls

36

cukurs

9,9

maltā kafija

34

maize

7,4

salāti podiņos

-9

atspirdzinošie dzērieni

5,1

desa Servilāde

-9

saldumi un medus

4,3

gurķi

-18

cepumi un tortes

2,7

citroni un redīsi

-20

gaļa

1,6

mandarīni

-21

zivju izstrādājumi

0,8

zivju konservi

0,4

olas

-1,4

desas un žāvējumi

-2,3

 

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.