Par galveno ģimenes labklājības pasliktināšanās iemeslu Latvijas iedzīvotāji visbiežāk min pārtikas produktu sadārdzināšanos – to atzīst 80% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pērnā gada nogalē veiktā aptauja. Arī Swedbank Privātpersonu finanšu insitūta aprēķini liecina, ka Latvijas vidusmēra ģimene, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, par pārtiku vidēji mēnesī samaksā 15-20 latus vairāk nekā pirms gada.
Saskaņā ar CSP datiem tieši pārtikas preču sadārdzinājumam ir bijusi viena no lielākajām ietekmēm uz inflāciju pēdējā gada laikā. Kā ziņots, februārī gan mēneša, gan gada izteiksmē visstraujākais cenu pieaugums bijis pārtikai. Gada laikā pārtikas produktu cenas cēlušās par 9,8%, savukārt viena mēneša laikā pārtikas produkti kļuvuši vidēji par 1,8% dārgāki. Atsevišķu produktu cena gada laikā ir pat dubultojusies.
Jebkurai ģimenei izdevumi pārtikai ir viena no būtiskākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta rīcībā esošie dati liecina, ka Latvijas vidējās mājsaimniecības budžetā izdevumi pārtikai veido 25-35% no visiem tēriņiem.
Absolūtos skaitļos izdevumi par pārtiku svārstās robežās no 30 līdz pat 200 latiem vienam ģimenes loceklim, tomēr vidēji vienam cilvēkam pārtikai mēnesī tiek tērēti 50-60 lati. Ņemot vērā pārtikas produktu cenu pieaugumu, ģimene ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem, nemainot savus ieprikšanās paradumus, šogad pārtikai ir spiesta iztērēt par 15-20 latiem mēnesī vairāk nekā pērn.
„Protams, šādā situācijā iedzīvotāji meklē veidus, kā ietaupīt uz pārtikas rēķina. Satraucoši ir tas, ka lielākais cenu pieaugums ir bijis tieši augļiem, dārzeņiem, piena un labības produktiem, kas ir veselīga uztura pamatā. Ja ģimenes optimizē savus izdevumus pārtikai uz šo produktu rēķina, uzturs var kļūt nepilnvērtīgs un ilgtermiņā radīt veselības problēmas,” komentē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direkotra vietniece Diāna Krampe.
Institūta šā gada februārī veiktā aptauja liecina, ka 77% pircēju cenšas savā labā izmantot pārtikas veikalu atlaides vai akcijas. Tomēr katrs piektais aptaujas dalībnieks vismaz reizi nedēļā konstatē, ka daļa pārtikas ir sabojājusies un ir jāizmet, jo nav bijis iespējas apēst visu iegādāto. Vēl 39% iedzīvotāju šādā situācijā nonāk aptuveni reizi mēnesī.
„Šie dati liecina par to, ka daudzas Latvijas ģimenes spētu samazināt savus izdevumus pārtikai, ja pievērstos rūpīgākai pārtikas iegādes plānošanai,” norāda Diāna Krampe.
„Pirmais solis tēriņu optimizācijai ir maltīšu plānošana un iepirkumu saraksta sastādīšana atbilstoši tam. Zinot nepieciešamo produktu sarakstu, var kritiski izvērtēt akcijas preču iegādes nepieciešamību. Pastāv arī dažādi paņēmieni, kā ierobežot impulsīvus pirkumus – tie pārsvarā saistīti ar sevis disciplinēšanu un izvairīšanos pievērst uzmanību precēm, kas nav pirkumu sarakstā.”
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta eksperti uzskata, ka, pārdomāti saplānojot pārtikas iegādi, vidusmēra ģimenes varētu ietaupīt līdz pat 10% no saviem izdevumiem pārtikai un tādējādi vismaz daļēji atslogot ģimenes budžetu no pārtikas cenu kāpuma radītā sloga. Ekspertu padomi pārtikas iegādes plānošanai pieejami Institūta mājas lapas www.manasfinanses.lv sadaļā „Padomi”:
http://www.manasfinanses.lv/kategorijas/padomi/partika/.
Pārtikas produktu cenu salīdzinājums 2010. un 2011. gada februārī
Centrālās statistikas pārvaldes dati
cenas pieaugums, %
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra dati
cenas pieaugums, %
kartupeļi
75,9
galviņkāposti (Latvija)
188
siers
24,7
kartupeļi (Latvija)
161
augļi
22,8
griķi
141
piens un piena produkti
20,9
galda bietes
57
dārzeņi un kartupeļi
20,6
Jonagold āboli
53
labības produkti
16,5
piens 2%
47
eļļas un tauki
15,5
skābais krējums 25%
40
tēja un kafija
14,2
banāni
39
dārzeņi
12,7
bumbieri
37
svaigas zivis
11,2
sāls
36
cukurs
9,9
maltā kafija
34
maize
7,4
salāti podiņos
-9
atspirdzinošie dzērieni
5,1
desa Servilāde
-9
saldumi un medus
4,3
gurķi
-18
cepumi un tortes
2,7
citroni un redīsi
-20
gaļa
1,6
mandarīni
-21
zivju izstrādājumi
0,8
zivju konservi
0,4
olas
-1,4
desas un žāvējumi
-2,3