Latvijas
Tirgotāju asociācija (LTA) norāda, ka depozīta sistēmas modelis,
kas tika prezentēts “Zaļās brīvības” organizētajā seminārā
ir novecojis un nepamatoti dārgs. Šādas sistēmas ieviešana radīs
ievērojamus zaudējumus mazajiem pašmāju tirgotājiem. Turklāt ir
jau laikus jādomā par alternatīva šķirošanas veida piedāvāšanu
Latvijas reģionos, jo, ņemot vērā apmeklētāju skaitu mazajos
lauku veikalos, depozīta automātu izvietošana Latvijas reģionos
var būt pārāk dārga.
Obligātās
dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas modeļa ieviešana paredz
virkni izmaksu, kas šobrīd tiek lēstas ap 30 miljoniem eiro. Pēc
Igaunijas pieredzes ir skaidrs, ka šī summa būs jāsedz pašiem
tirgotājiem: lielākās izmaksas veidos tieši iepakojumu savākšanas
automātu iegāde un uzstādīšana tirdzniecības vietās, kā arī
atsevišķu šķirošanas līniju izveide katrā tirdzniecības
vietā.
Depozīta sistēmas aizstāvji – “Zaļā brīvība”
norāda, ka būtu nepieciešami aptuveni 750 depozītu automātu, kas
izmaksātu ap 20 miljoniem eiro, tomēr realitātē būtu
nepieciešami ap 3000 automātu, jo savādāk veikali, kuriem nav
automātu, zaudētu klientus. Šajā gadījumā izmaksas tikai par
depozīta automātiem varētu būtu ap 78 miljoniem. Lielais peļņas
potenciāls ir iemesls kāpēc automātu ražotāji no Skandināvijas
valstīm tik aktīvi uzstāj, ka Latvijā jāievieš depozīta
sistēma, skaidro LTA.
Sistēmas
ieviešana radīs papildu izdevumus ne tikai tirgotājiem, bet arī
patērētājiem. LTA paredz, ka patērētāji obligātās depozīta
sistēmas ietekmi izjutīs brīdī, kad sadārdzināsies ne vien
dzērienu cenas veikalos, bet arī atkritumu apsaimniekošanas
izmaksas aptuveni par 5 līdz 10%. Turklāt aprēķini liecina, ka
pircējiem pēc depozīta sistēmas ieviešanas būs papildus jāmaksā
vismaz 15 eiro centi par katra dzēriena iepakojuma vienību, bet
atgūt varēs tikai daļu – 10 eiro centus no samaksātās summas.
Tas Latvijas dzērienu ražotājiem un izplatītājiem radīs
potenciālus zaudējumus, jo līdz ar cenas palielināšanos
samazināsies Latvijas iedzīvotāju pirktspēja.
“Paldies
“Zaļā brīvība” organizētajam pasākumam, kas deva skaidrību
par to, kam depozīta sistēmas ieviešana būs izdevīga. Skaidrs,
ka ieguvējs būs tieši skandināvu depozīta sistēmas iekārtu
piegādātāji, nevis Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji, kam tas
būs papildu slogs. Politiskā domāšana un lēmumi joprojām
koncentrējas tikai starptautisko korporāciju interesēs, neņemot
vērā reģionu iedzīvotāju un Latvijas mazo uzņēmēju iespējas
un vajadzības,” pauž LTA prezidents Henriks Danusēvičs,
piebilstot, ka VARAM nav sniegusi objektīvu izvērtējumu par to, kā
obligātās depozīta sistēmas ieviešana varētu ietekmēt Latvijas
tautsaimniecību.
LTA
aicina obligātās dzērienu depozīta sistēmas ieviešanas procesā
ņemt vērā arī Latvijas iedzīvotāju blīvumu dažādās
mazapdzīvotās vietās, lai nodrošinātu visiem pieejamu atkritumu
šķirošanas infrastruktūru. Turklāt būtiski ir piedāvāt
šķirošanas alternatīvu arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri
produktus iegādājas, piemēram, autoveikalos, neapmeklējot
tirdzniecības vietas klātienē, lai nerastos situācija, ka nav
iespējas atgūt iemaksāto depozītu par dzēriena pudeli.
