Vēlos teikt paldies Gulbenes rajona padomes Izglītības pārvaldes vadītājai Liānai Jansonei, Daukstu pagasta priekšsēdētājai Sandrai Duļbinskai, kuras piedalījās skolas rīkotajā vecāku sapulcē un atbildēja uz visiem neskaidrajiem vecāku jautājumiem, kas saistās ar lauku skolu nākotni. Tagad mēs jūtamies droši, bet vēlamies tā justies arī nākotnē.
Tā kā būs novads, mēs gribējām dzirdēt viņu ieteikumus, kā mums justies vēl drošāk par savas skolas pastāvēšanu. Viņas mums šo drošības sajūtu arī deva, tā ka varam plānot savas skolas nākotni, jo mūsu skolai nekas nedraud.
Otrkārt, vēlos teikt paldies arī Latvijas Sarkanā Krusta Gulbenes rajona komitejas vadītājam Sīmanim Homčenko, kurš reaģēja uz manu telefona zvanu un atveda mūsu skolas skolēniem gan drēbes, gan apavus, jo ir vecāki, kuriem ir smagi materiālie apstākļi.
Tagad valdībā runā par bērnu pabalstu samazināšanu vai likvidēšanu un tajā pašā laikā arī par mazo skolu likvidēšanu. Mazo skolu skolēniem būs jādodas uz citām, lielākām skolām. Tas nozīmē, ka vecākiem būs lieka naudas izdošana, kuras jau tā lauku cilvēkiem katastrofāli trūkst.
Tad man rodas jautājums, vai kāds par to ir aizdomājies, kā turpmāk, lai izskolo bērnus? Man ir pieci bērni, no tiem divi mācās pilsētas skolā, divi Daukstu pamatskolā un viens apmeklē bērnudārzu, tāpēc varu teikt, ka skolot bērnu pilsētas skolās ir daudz dārgāk.
Otrs jautājums, vai pilsētu skolas un lielās skolas ir gatavas un spējīgas uzņemt skolēnus un nodrošināt ar internātu?
Kādēļ es savus bērnus skoloju lauku skolā? Lauku skolās skolotāji darbojas un cīnās par katru skolēnu. Nepiekrītu arī apgalvojumam, ka laukus skolās ir zems izglītības līmenis. Uzskatu, ka lauku bērni ir mērķtiecīgāki un cenšas sasniegt savus izvirzītos mērķus.
Skolotājiem lielajās skolās ir grūti strādāt, jo klasē ir vairāk nekā 20 skolēni. Vai skolotājs šādā gadījumā var izsekot līdzi arī katra skolēna personīgajām lietām? Ļoti šaubos! Lai gan tas ir atkarīgs no katra skolotāja individuāli.
Domāju, ka mani neviens nevar apstrīdēt, ja teikšu, ka lauku skolās audzinātājam ir jābūt gan priekšmeta skolotājam, psihologam un arī vecāka vietā. Nez vai lielo skolu audzinātājas ies un meklēs bērnam kurpes, bikses un kleitas. Un šajā laikā dzīves pabērnu būs arvien vairāk. Tādēļ uzskatu, ka pedagogiem īpaši lauku skolās ir nevis jāsamazina algas, bet gan vēl jāpiemaksā klāt.
Izglītības ministrijā vajadzētu kārtīgi un smalki visu pārdomāt, pirms pieņemt kādus svarīgus lēmumus. Pēc visa, kas notiek ap un par izglītību, sāk šķist, ka valstij nemaz nerūp un neinteresē gudri, izglītoti cilvēki. Tā jau ir – muļķus vieglāk vadīt!
