Anita Tillere: “Uz dzīvi ir jāraugās pozitīvi, un tieši tā es cenšos dzīvot.”
Katram no mums ir iespēja izvēlēties, kur un kā dzīvot. Katrs kādreiz pieņem savu lēmumu, dodot priekšroku pilsētas burzmai, steigai, daudzdzīvokļu namiem un lielveikaliem visapkārt vai rāmākai dzīvei tuvāk dabai – laukos. Druvēnietei Anitai Tillerei ir savs stāsts par to, kāpēc viņa ir izvēlējusies dzīvi laukos.
Īstā vieta – Druvienā “Strādājot un dzīvojot dažādās Latvijas vietās, esmu sapratusi, ka laukos un tieši Druvienā – manās dzimtajās mājās – ir vislabāk! Esmu stingri pārliecināta par to, ka jādzīvo ir laukos, nevis pilsētā!” atzīst Anita. Viņa priecājas arī par to, ka viņas nu jau gandrīz trīs gadus vecajai meitiņai Katrīnai ir iespēja dzīvot laukos, kur ir plašums, svaigs gaiss un veselīga pārtika.
Anita nepiekrīt tam, ka laukos ir mazāk iespēju izpausties.
“Ja labi grib, tad daudz var izdarīt. Es neuzlieku sev robežas, jo uzskatu, ka tikai tā dzīvē daudz ko var panākt. Pat autovadītāju kursos es iestājos pāris mēnešus pirms meitiņas dzimšanas. Daudzi mani sauca par traku, bet es autovadītāju skolas eksāmenu noliku vienu dienu pirms mazuļa piedzimšanas. Nekādā ziņā un nekad sevi neierobežoju, tāpēc man nepatīk cilvēki, ar kuriem runājot vienalga par ko parasti atbildēs dominē tikai – nē un nē. Uz dzīvi ir jāraugās pozitīvi, un tieši tā es cenšos dzīvot. Protams, kādreiz dzīvē ir arī melnā strīpa kā jau visiem, bet tā nav uz ilgu laiku,” saka Anita.
Skolas laiks, pavāres darbs un mazulis
Anita neslēpj, ka skolas laikā starp citiem vienaudžiem ir izcēlusies ar dumpiniecisku raksturu.
“Man patika izklaides un nepatika mācīties. Pēc pamatskolas beigšanas iestājos Smiltenes tehnikumā, un skolotājiem ar mani gāja smagi. Mani pat draudēja izslēgt no skolas. Pēc skolas neilgi pastrādāju Lizumā “Avotos”, iepazinos ar savu vīru Māri un nolēmu vēlreiz stāties Smiltenes tehnikumā, lai apgūtu pavāra profesiju. Skolas vadība, ieraugot kārtējo reizi mani šajā skolā, sākumā nevēlējās uzņemt, bet tad es viņus pārliecināju, ka esmu mainījusies un nebūšu tāda, kuras dēļ skolotājiem sāpēs galva, bet gan būšu kārtīga studente,” stāsta Anita.
Savu solījumu viņa arī pildījusi un otro reizi pabeidza tehnikumu ar ļoti labu vidējo atzīmi. Pēc skolas beigšanas Anita ir strādājusi un dzīvojusi gan Siguldā, gan Jaunciemā, gan Lielvārdē, līdz saprata, ka vēlas atgreizties dzimtajā pusē – Druvienā. Netālu no savām mājām paveicies atrast arī darbu, kurš Anita ļoti nācis pie sirds, proti, kādu laiku viņa izbaudījusi īstu šefpavāres darbu, bet tad pieteicās mazulis.
(Vairāk lasiet 16.janvāra “Dzirkstelē”)
