Dzirdēju, ka kādai 80 gadus vecai kundzītei mūsu valsts varas pārstāvji radījuši tik smagus psiholoģiskus pārdzīvojumus, ka viņai kļuvis slikti ar sirdi un bijis jāsauc “ātros”. Kā tas varēja notikt?
Ļoti vienkārši un saistībā ar problēmu, ar kuru liela daļa Latvijas pilsētu iedzīvotāju (arī gulbenieši) saskaras it bieži – nebija notīrīta ietve pie mājas un īpašniece tika brīdināta par naudas soda uzlikšanu. Tik liels pārdzīvojums liecina par to, ka kundze savu mūžu godīgi nodzīvojusi, visu darījusi pēc labākās sirdsapziņas un morāles normām, bet vecumā tiek atzīta par likumpārkāpēju! Jā, viņa vecuma nespēkā nebija izpildījusi Gulbenes novada domes noteikumu prasības par namīpašumiem līdzās piegulošās teritorijas, šinī gadījumā ietves, tīrīšanu. Gulbenes novada pašvaldībai nepietiek ar to, ka mājas īpašnieks uztur kārtībā savu teritoriju!
Esam atnākuši brīvā Latvijā ar pastalām kājās un tikuši līdz obligātajiem piespiedu darbiem pašvaldību labā. Jā, šobrīd pastāv brīvprātīgais darbs sabiedrības labā, bet tas patiesi ir brīvprātīgs. Godīgi sakot, šo pilsētas teritorijas kopšanu uztveru kā brīvprātīgu darbu savas pilsētas labā, bet to var darīt tikai jauni, spēcīgi un brīvi cilvēki un par tā nedarīšanu nevar paredzēt sodu. Bet Gulbenes novada dome saistošo noteikumu kārtībā Latvijā legalizē piespiedu darbu. Jāsaka gan, ka šaubos, vai nosaukums ir pareizs, jo likumīgs piespiedu darbs paredz daudz vairāk indivīda tiesību nekā pašvaldības prasības pret saviem iedzīvotājiem.
Liekot emocijas pie malas, paskatīsimies, kurus Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļas “Cilvēka pamattiesības” pantus Gulbenes novada dome ir pārkāpusi. Saistošo noteikumu “Par administratīvo atbildību Gulbenes novada pašvaldības teritorijā” (nr. 10. no 26.03.2010.) 4.daļā par namīpašumu, gruntsgabalu, pagalmu, ielu, ietvju un atsevišķu teritoriju uzturēšanu, kopšanu, kā arī administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpumiem kopumā tiek pieprasīts, lai namīpašnieks savam īpašumam piegulošā teritorijā (tā nav domāta kaimiņu zeme, bet pašvaldības zeme) tīrītu ietves, zālienus, grāvjus u. c., pretējā gadījumā tiek paredzēts un piemērots sods. Minēto pilsētas teritoriju (zālienu, ietvju) uzkopšana (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm) namīpašniekiem jānodrošina katru dienu no pulksten 7.00 līdz 9.00, bet dienas laikā – pēc vajadzības. Paskatīsimies, kas tiek prasīts par šobrīd jau aktuālo tēmu – sniega tīrīšanu. Sniega tīrīšana un novākšana no ietvēm jānodrošina katru dienu no pulksten 7.00 līdz 9.00. Sniegputeņa laikā sniegs dienā jānotīra pēc snigšanas. Apledojuma laikā ietves regulāri jākaisa ar smiltīm vai smilts – sāls maisījumu. Tātad no namīpašnieka tiek prasīts ikdienas darbs visa gada garumā (var teikt – visa mūža garumā) bez samaksas par padarīto darbu, bez normēta laika, bez brīvdienām, bez apmaksāta atvaļinājuma – cilvēks ir “piesiets” savam namīpašumam! Hm, kā šādu obligātu darbu kāda cita labā, turklāt ja par tā nedarīšanu ir paredzēts sods, gan sauc? Tomēr izvēlēsimies maigāko apzīmējumu – “piespiedu darbs”.
Satversmes 106.pantā noteikts, ka piespiedu darbs ir aizliegts (izņēmums – katastrofas un to seku likvidēšana, tiesas nolēmums). 107.pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu. Šajos abos Satversmes pantos noteiktās cilvēka pamattiesības pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem ir pārkāpusi.
Tālāk. Satversmes likuma 105.pantā noteikts, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Pilsētas pašvaldība īpašuma tiesības ierobežo ar obligāto piespiedu darbu pilsētas labā un par tā nepildīšanu paredzot sodu. Un beidzot – mūsu pamatlikuma 91.pantā noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Pašvaldības saistošajos noteikumos pilsētas iedzīvotāji nav vienlīdzīgā situācijā, notiek diskriminācija, kas saistīta ar īpašuma atrašanās vietu (vieniem pie mājas piegulošajā teritorijā ir ietves, kas jātīra katru dienu, citiem pie mājas ietvju nav; atšķiras kopjamo ietvju garums un platums utt.), īpašuma lielumu. Un visi zina par šāda nelikumīga piespiedu darba pastāvēšanu Latvijā un par nelikumīgiem sodiem, ja cilvēks nepilda piespiedu darbā noteikto!
Varbūt Gulbenes novada pašvaldība pirmā Latvijā nolems ievērot Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēku pamattiesības, atcels savu sasitošo noteikumu nr.10 (26.03.2010.) 4.daļu un risinās savas pārvaldības problēmas likumīgā ceļā, bez Satversmes tiesas iesaistīšanas.
