Šoreiz noskaņa pirms Lieldienām ir salīdzinoši ļoti mierīga man personīgi un arī apkārtnē, sabiedrībā kopumā. Vērojot pasauli, varētu pat teikt, ka attieksme pret šo gaidāmo notikumu ir pat krasi mainījusies. Nekur nav steigas, nav uzmācīgas reklāmas presē vai televīzijā, nav drudžainas iepirkšanās. Vārds “Lieldienas” pat netiek pieminēts. Vai tā ir paviršība?
Agrāk Lieldienu gaidīšanas laiks bija ļoti piesātināts gan pagānisko, gan kristīgo tradīciju nozīmē. Šogad no laicīgās puses šim notikumam nav pievērsta uzmanība. Protams, Lieldienās dievnamos atkal būs vairāk cilvēku nekā ikdienā. Šajā ziņā nekas nemainās. Ja vienmēr baznīcās būtu tikpat daudz ļaužu kā Lieldienās un Ziemassvētkos, būtu labi.
Var jau būt, ka ir dabiski krīzes laikā vairāk domāt par laicīgām lietām, par to, kā izdzīvot šodien un rīt. Ir taču jātiek galā ar visām dzīves problēmām! Taču neatkarīgi no tā Lieldienas tuvojas, uzvara pār grēku notiek! Tāpēc jāraugās, lai par spīti visām dzīves grūtībām un nedienām Debesu valstība ņem virsroku pāri pasaulīgajam. Ir svarīgi nepazaudēt savu īsteno dzīves mērķi – Debesu valstību. Lai Dievs svētī un palīdz!
