Latvijas
Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas
frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām
apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un
pašvaldību tiesībām nodrošināt izglītību, kas izriet no
sagatavotajiem grozījumiem Izglītības likumā.
“Grozījumi
Izglītības likumā” ir pretrunā Bērnu tiesību aizsardzības
likumam, ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. pantam,
ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras
tiesībām 13. un 14. pantam un Eiropas Cilvēktiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 2. pantam,
kā arī Izglītības attīstības pamatnostādnēm
2014.–2020. gadam. Šie grozījumi Izglītības likumā tiek
virzīti likumprojekta “Par valsts budžetu 2020. gadam”
pavadošo likumprojektu paketē, taču bez izsludināšanas Valsts
sekretāru sanāksmē un bez saskaņošanas ar Latvijas Pašvaldību
savienību, šādi pārkāpjot likumprojekta saskaņošanas
procedūru.
LPS
padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure
uzsver, ka tik nozīmīga jautājuma virzībā būtu jāiesaista
gan vecāki, gan nevalstiskais sektors un NVO organizācijas, gan
visa sabiedrība. “Latvijas Pašvaldību savienība iebilst
likumprojekta virzībai piedāvātajā redakcijā vairāku apsvērumu
dēļ, taču vislielākās bažas ir par jaunajām normām, kas rada
apdraudējumu daudzu pamatskolu pastāvēšanai,” pauž
I. Dundure.
Likumprojektā
“Grozījumi Izglītības likumā” paredzēts, ka Ministru
kabinets (MK) atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam
noteiks minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu pamatizglītības
un vidējās izglītības pakāpē vispārējās izglītības
iestādēs, kā arī minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu
pašvaldību un privāto pamatizglītības iestāžu vispārējās
pamatizglītības programmu īstenošanas vietās, ja īstenošanas
vietu adreses ir dažādas. LPS norāda, ka tas ir pretrunā
Satversmes 112. pantā noteiktajām ikviena
cilvēka tiesībām uz izglītību un valstij jānodrošina iespēja
bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību, turklāt
pamatizglītība ir obligāta. Likumprojekta 1. panta trešā
daļa faktiski paredz ierobežot pieeju izglītībai un ir pretrunā
principam, ka sākumskola un pamatskola ir pēc iespējas tuvāk
mājām, proti, norma attiecas arī uz pamatizglītības programmu
īstenošanas vietām citās adresēs (izglītības iestāžu
filiālēs). Gadījumā, ja skola nevarēs izpildīt prasības par
minimālo skolēnu skaitu arī filiālēs, pašvaldībām var nākties
slēgt daudzas izglītības iestāžu filiāles.
LPS
uzskata, ka tādā veidā tiek ierobežotas gan bērna tiesības uz
izglītību, gan arī pašvaldības pienākumi attiecībā uz
autonomās funkcijas īstenošanu, un lūdz likumprojektu Saeimai
nodot izskatīšanai vispārējā kārtībā trīs lasījumos.
Liegums
pašvaldībai īstenot izglītības programmas pamatizglītības
pakāpē, ja skola neatbildīs Ministru kabineta noteiktajam minimāli
pieļaujamajam izglītojamo skaitam, ierobežo bērna tiesības uz
izglītību un nav vērsts uz viņa interešu ievērošanu.:
