Lai arī šķiet, ka vasara tik tikko kā iesākusies, jau ir klāt gada garākā diena un īsākā nakts, kad tiek svinēti Līgo svētki un Jāņi. Šos svētkus mēs, latvieši, esam svinējuši visos laikos un tie vienmēr ir saistījušies ar īpašu…
Atceros, kā vecmamma un mamma mācīja – līdz Jāņu dienai visiem dārziem jābūt izravētiem un visam jābūt sapostam, lai kaimiņi neaplīgotu. Protams, bija jāsarūpē arī cienasts svētku galdam – tika darīts alus, siets siers un lūkoti arī citi gardumi. Un tad jau tika domāts par mājas rotāšanu, ugunskura vietas taisīšanu un vainagu pīšanu. Kad bija saplūktas trejdeviņas Jāņu zāles, tika mēģināts sapīt visskaistāko vainadziņu. Bet tad jau varēja sākties arī līgošana! Līgodziesmas skanēja tuvāk un tālāk, kaimiņi līgodami nāca cits pie cita, pulcējās ap ugunskuriem, dejoja, priecājās, kopīgi gaidīja saullēktu un jaunās dienas sākumu. Tās bija burvīgas sajūtas! Jāņu naktī man vienmēr ir gribējies pacelties virs zemes un apskatīt Latviju no putna lidojuma, lai redzētu, kā tā atmirdz ugunskuru gaismā un kā malu malās cilvēki līgo!
Novēlu ikvienam šos svētkus pavadīt īpaši! Sakurt lielu ugunskuru, ēst sieru, iemalkot alu, godā turēt dziesmas un dejas, neaizmirst arī par dažādām Jāņu nakts tradīcijām un izdarībām. Lai izdodas pilnībā izbaudīt šīs nakts burvību un smelties spēku visam nākamajam gadam!
