Droši vien daudzi pagājušajā svētdienā savos televizora ekrānos vēroja, kā austriešu ekstremālais izpletņlēcējs Felikss Baumgartners veica brīvo kritienu no stratosfēras augstākajiem slāņiem. Izlecot no kapsulas, kas bija pacelta debesīs ar milzīgu hēlija balonu, viņš laboja trīs dažādus rekordus. Lai arī viņš pats atzina, ka lēciena laikā esot juties kā ellē, šim svarīgajam brīdim viņš bija gatavojies septiņus gadus un ir ticis ar to galā, viņš ir sasniedzis savu mērķi.
Šajās dienās arī tepat mūsu pusē esmu gan dzirdējusi dažādus stāstus, gan arī pati tikusies ar cilvēkiem, kas sapņo un pēc tam mērķtiecīgi realizē savas idejas. Tā pagājušajā sestdienā piedalījos Baltijas lauku sieviešu konferencē, kuras dalībnieces bija dažādu vecumu, nacionalitāšu un profesiju sievietes, bet visas viņas savulaik bija uzdrošinājušās spert soli pretī savai izaugsmei, apvienoties ar citām sievietēm un popularizēt to, ar ko pašas nodarbojas, tādējādi rādot piemēru arī citiem. Arī šodienas laikraksta numurā lasāms kolēģes stāsts par jaunu puisi, kurš kādu laiku pabijis Anglijā, bet šobrīd ir atgriezies dzimtenē un sācis saimniekošanu savā saimniecībā, vēlēdamies strādāt pats savā, nevis citu labā. Izsapņotā ideja jau tiek realizēta dzīvē!
Un šādu stāstu vēl ir daudz! Protams, nekas nav viegli un, sākot kaut ko darīt, vienmēr atradīsies kādi šķēršļi, taču nevienam nav aizliegts sapņot un uzdrīkstēties piepildīt savus mērķus. Jāsāk ir ar mazumiņu – ideju – un tad pamazām jāsper nākamie soļi pretī tās pārvēršanai realitātē!
