Pēdējā laikā daudz nācies lasīt par no Līgatnes dabas taku voljera izbēgušo, bet nu jau nošauto lāci Madi. Ir tikai loģiski, ka daudzi cilvēki par šādu rīcību ir šokā, bet citi to atbalsta. Arī es uzskatu, ka lāča nošaušana bija pareizākais lēmums.
Pirms mani nosodiet, iesaku izlasīt šo rakstu. Taču nelasiet to, ja esiet jūtīgi cilvēki. www.kasjauns.lv/lv/zinas/56203/meitene-stundas-garuma-pa-telefonu-komente-ka-laci-vinu-saplosa-un-aped
Tiem, kas nolēma rakstu nelasīt, varu paskaidrot, ka tajā ir runa par meiteni Krievijā, kurai uzbruka lācis. Viņa zvanīja mammai un stāstīja notiekošo, sauca palīgā, bet, kad ieradās glābēji bija par vēlu. Raksts pierāda, ka lāči ir bīstami zvēri. Mades aizstāvji varbūt teiks, ka Made jau neko sliktu nebija izdarījusi, citi vēl pieminēs – varēja taču lāci iemidzināt un nogādāt atpakaļ uz voljeru. Bet, ja jau tik ļoti gribas lāci aizstāvēt, tad varbūt varēja tam atļaut dzīvot brīvībā? Made taču neko sliktu neesot nevienam izdarījusi… Vai ne tā?
Bet arī īslaicīga iemidzināšana, cik saprotu pēc lasītā, būtu varējusi izvērsties problemātiska. Kamēr miega zāles iedarbojas…Un mēs nekad nevaram zināt, kā Made uzvestos, ja ilgāku laiku tai būtu atļauts paklaiņot brīvībā. Lācim, kā jebkurai dzīvai būtnei ir nepieciešama barība. Domāju, ka to iegūt ārpus sava voljera Madei nebūtu tik vienkārši, kā atrodoties tajā. Un tad jau pamostos zvēra īstā daba. Tas nogalinātu. Varbūt iesākumā kādu meža zvēru, bet pēc tam jau kādu cilvēku.
Vai jūs esiet aizdomājušies par to, kur gan paliek cilvēki, kas pēkšņi pazūd un policijai tos neizdodas atrast nekad? Ja nu kāds no viņiem ir patrāpījies lācim ceļā? Protams, tikpat labi varbūt uzbrucis kāds cits cilvēks, bet, ja nu tomēr tas bijis lācis…Izglābties nav iespējams, tas labi saprotams pēc raksta, kura linku iekopēju šajā blogā. Lācim nav vajadzīga šautene, tam pietiek ar saviem ieročiem – negantajām ķepām un asajiem zobiem. Un galu galā, kā rīkotos jūs, ja sastaptos ar lāci? Vai ar prieku ziedotu savu dzīvību viņa labā? Nē taču, vai ne?
