Ministru
kabinets šā gada 11.jūlija sēdē apstiprināja izmaiņas esošajā kārtībā,
kādā aprēķināmi maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu, precīzāk nosakot māju pārvaldnieku
pienākumus. Ministru Kabineta noteikumi izstrādāti, ņemot vērā Valsts
kontroles ieteikumus.
Svarīgi norādīt, ka šī
kārtība attiecas tikai uz dzīvokļu īpašniekiem un dzīvojamās mājas
pārvaldniekiem tādās dzīvojamās mājās, kurās dzīvokļu īpašnieki nav
pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības vai nav lēmuši par
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un noteikuši
maksu par to.
MK noteikumi paredz, ka
dzīvojamo māju pārvaldniekiem grāmatvedības uzskaite jānodala no cita veida saimnieciskās darbības, lai dzīvokļu īpašniekiem būtu iespēja pārliecināties par faktisko mājas izdevumu pamatotību.
Tāpat noteikts pienākums dzīvojamo māju pārvaldniekiem savā grāmatvedības politikā atspoguļot pārvaldīšanas izmaksu
veidošanas metodes. Noteikts, ka
pārvaldniekam ir pienākums sniegt informāciju dzīvokļu īpašniekiem
par ieņēmumiem un izdevumiem, kas attiecināmi uz dzīvojamo māju, tai skaitā
arī par netiešo izmaksu veidošanas metodēm. Tas nepieciešams, lai
nodrošinātu dzīvokļu īpašniekiem iespēju iegūt pilnīgu informāciju par
apsaimniekošanas maksas aprēķināšanu un pārvaldnieka veiktajām darbībām
un to izmaksām.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas tiek precizēts līdz ar apstiprinātajiem MK noteikumiem, ir
pārvaldīšanas maksas aprēķināšanas mehānisms (formula), kurā
atsevišķi tiek izdalīts maksājums par turpmākajos periodos obligāto
pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamajiem dzīvojamās mājas remonta,
atjaunošanas vai pārbūves darbiem. Minētie dzīvokļu
īpašnieku maksājumi varēs tikt uzkrāti gan turpmākajos periodos
obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamajiem dzīvojamās mājas
remonta darbiem, gan arī dzīvojamās mājas atjaunošanai vai pārbūvei, kas
veicama turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas
darbību ietvaros.
Tāpat
noteikumos ir iekļauta atšķirīga paziņošanas un spēkā stāšanās kārtība
pārvaldnieka aprēķinātajiem maksājumiem par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu, ja dzīvojamās mājas konstrukcijas vai
to elementi ir avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī. Attiecīgi tiek paredzētas
divas atšķirīgas procedūras izdevumu par dzīvojamās mājas atjaunošanu
vai pārbūvi ietveršanu tāmē, nodalot dažādus dzīvojamo māju tehniskos
stāvokļus.
Proti,
pārvaldnieks izdevumus tāmē varēs neietvert, ja dzīvojamās mājas
konstrukcijas vai to elementi ir avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī un
dzīvojamās mājas tehniskais stāvoklis ir tiktāl
pasliktinājies, ka mājas atjaunošana vai pārbūve nav ekonomiski
pamatota. Šādā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem kopsapulcē būs jālemj par
dzīvojamās mājas atjaunošanas kārtību, nosakot finansējuma avotu,
veikšanas laiku u.c. jautājumiem.
Savukārt,
pārējos gadījumos par pārvaldnieka sagatavotā dzīvojamās mājas
uzturēšanas darbu plāna un aprēķināto maksājumu par pārvaldīšanu
apstiprināšanu vai noraidīšanu dzīvokļu īpašnieki var
pieņemt lēmumu jebkādā veidā, saskaņā ar spēkā esošo normatīvo
regulējumu.
Vienlaikus
ar MK noteikumiem ir izdarīti arī vairāki precizējumi. Tā, piemēram,
lai nodrošinātu pārvaldīšanas izdevumu izsekojamību,
noteikts pienākums pārvaldniekam skaidri nodalīt par obligāti
veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamos maksājumus, kā arī
atlīdzību par pārvaldīšanu no maksājuma par turpmākajos periodos
obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamajiem dzīvojamās
mājas remonta, atjaunošanas vai pārbūves darbiem.
Detalizēti
ar MK noteikumiem “Kārtība, kādā aprēķināmi maksājumi par dzīvojamās
mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” var iepazīties
Ministru kabineta tīmekļa vietnē.
Pēc šo noteikumu apstiprināšanas Ministru kabinetā un to publicēšanas
www.likumi.lv
spēku zaudēs Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumi Nr.
1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu
un apsaimniekošanu”.
