Visbūtiskāk Latvijas ģimeņu finanses 2011. gadā ietekmējis elektroenerģijas un dabasgāzes tarifu pieaugums, benzīna cenu pieaugums, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju paaugstināšana. Savukārt iedzīvotāju lielākās bažas, veroties nākotnē, saistītas ar izdevumu pieaugumu pārtikai, mājoklim un transportam, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta ikgadējais pētījums.
Valstiska mēroga notikumu ietekme uz ģimenes budžetu 2011.gadā
Par valstiska mēroga notikumiem, kas būtiski ietekmējuši personīgās finanses, iedzīvotāji atzinuši:
elektroenerģijas tarifu pieaugumu
(par notikumu ar būtisku ietekmi uz ģimenes budžetu to atzīmējuši 61% aptaujāto);
apkures un dabasgāzes tarifu pieaugumu (39%);
benzīna cenu pieaugums (36%).
Elektroenerģijas tarifu pieaugumu par notikumu, kas būtiski ietekmējis ģimenes budžetu 2011. gadā, atzinušas turpat divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinot savus izdevumus par elektroenerģiju ar 2010. gadu, 81% respondentu norādījuši, ka 2011. gadā tie ir pieauguši.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use skaidro, ka to ietekmējusi elektroenerģijas tarifu piemērošanas kārtības maiņa ar 2011. gada 1. aprīli. Tā paredz paaugstināta tarifa piemērošanu, sasniedzot noteiktu elektroenerģijas patēriņa slieksni. Institūta aprēķini liecina, ka mājsaimniecībām, kas mēnesī patērē 300 un vairāk kilovatstundas, izdevumi par elektroenerģiju šā gada rudenī pieauguši vismaz par 7 latiem mēnesī.
Liela ietekme uz ģimeņu budžetiem bijusi arī izdevumu pieaugumam par apkuri, to kā būtisku atzīmējuši 39% Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus divas trešdaļas respondentu norādījuši, ka izdevumi apkurei šogad bijuši lielāki nekā gadu iepriekš. Tas saistīts ar dabasgāzes tarifu pieaugumu 2011. gada vidū, kas atsaucies arī uz siltumapgādes pakalpojumu cenām.
Atbilstoši Institūta aprēķiniem ģimenēm, kas dabasgāzi izmanto apkurei (aptuveni 48 tūkst.
mājsaimniecību) un iepriekš mēnesī par to maksāja vidēji 62 latus, rēķins palielinātos līdz 130 latiem gadā. Tomēr, pateicoties neparasti siltajiem laika apstākļiem šī gada nogalē, mājokļos vērojams būtiski mazāks siltumenerģijas patēriņš, līdz ar to rēķini par apkuri, piemēram, Rīgā, pagaidām nav auguši, bet pat samazinājušies. Savukārt ģimenēm, kas dabasgāzi izmanto plītīs un ūdenssildītājos, dabasgāzes tarifu paaugstināšana nozīmēja maksājumu pieaugumu vidēji par 5 latiem gadā.
Tāpat katrs trešais iedzīvotājs atzīst, ka viņu ģimenes budžetu 2011.gadā būtiski ietekmējusi akcīzes nodokļa paaugstināšana benzīnam. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini liecina, ka benzīna cenu kāpums gada laikā bijis aptuveni 10 santīmi par litru, tomēr tikai 2,5 santīmi no tā ir bijuši akcīzes nodokļa palielināšanas ietekmē.
Institūta eksperti norāda, ka izdevumi transportam ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām, nākamā aiz pārtikas un mājokļa, tāpēc ģimenes degvielas izmaksu pieaugumu izjūt ļoti būtiski. Šāds benzīna cenas pieaugums, 10 santīmi, pēdējos trīs gados novērots katru gadu. Tas nozīmē, ka ģimenes, kas mēnesī patērē 50 litrus degvielas, nemainot savus braukšanas paradumus, pēc gada par benzīnu mēnesī maksā par pieciem latiem vairāk. Arī gadu iepriekš degvielas cenu kāpums atradās nozīmīgāko izdevumu pozīciju pirmajā trijniekā.
Lai arī lielākā daļa notikumu, kas ietekmējuši ģimeņu finases aizejošajā gadā bijušas ar mīnus zīmi, iedzīvotāji aptaujā atzīmējuši arī vairākus pozitīvus notikumus, piemēram, minimālās mēnešalgas pieaugumu, nelielu algas pieaugumu nodokļu izmaiņu dēļ un ekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī kopumā.
Personīgie notikumi, kas 2011. gadā ietekmējuši ģimenes finanses
Vērtējot nozīmīgākos personīgos notikumus, kas 2011. gadā ietekmējuši ģimenes budžetu, aptaujas dalībnieki visbiežāk norādījuši:
– papildu ienākumu gūšanu (16%);
– materiālā atbalsta sniegšanu radiniekiem vai draugiem (14%);
– slimību vai nelaimes gadījumu (14%).
Atšķirībā no gadu iepriekš veiktās aptaujas, kad pirmajā vietā bija darba zaudēšana, šogad pirmajā vietā ierindojusies papildu ienākumu gūšana, uz kuru norāda katrs sestais aptaujātais. Darba zaudējumu minējuši 12% aptaujas dalībnieku, bet vienlaikus tieši tikpat responentu atzinuši, ka darbu ir izdevies atrast.
Ģimenes ikdienas tēriņu izmaiņas 2011. gadā
Latvijas iedzīvotājiem novērtējot savus izdevumus, salīdzinot ar 2010. gadu:
Visbiežāk tēriņi pieauguši par pārtiku – uz to norādījuši 71% aptaujas dalībnieku, pieauguši arī ar veselību saistītie izdevumi (45%), savukārt izdevumi par sakariem, kā arī apģērbu un apaviem samazinājušies vai palikuši pērnā gada līmenī.
Tēriņos par auto visvairāk pieauguši degvielas izdevumi (86%), taču nemainīgi vai samazinājušies auto apdrošināšanas OCTA un KASKO izdevumi (58%).
Mājokļa izdevumos ietekme uz ģimenes budžetu bijusi gan elektroenerģijas izdevumiem – 81% respondentu norādījuši, ka izdevumi gada laikā ir pieauguši, gan nekustamā īpašuma un mājokļa nodoklim (64%), apkurei (62%) un komunālajiem maksājumiem (59%). Par nemainīgām iedzīvotāji minējuši apsaimniekošanas un mājokļa apdrošināšanas izdevumu pozīcijas.
Izdevumi atpūtai un izklaidei visbiežāk saglabājušies pērnā gada līmenī vai mazliet samazinājušies.
Prognozes par ģimenes budžetu 2012. gadā
Prognozējot izmaiņas mājsaimniecības budžetā 2012. gadā, 72% izteikuši bažas par to, ka varētu pieaugt izdevumi par pārtiku, 61% – par mājokli, bet 47% norādījuši, ka varētu pieaugt izdevumi par transportu. Pozīcijas, kurās iedzīvotāji neparedz nozīmīgu izdevumu pieaugumu, ir sakari (7%), atpūta, izklaide un svētku svinēšana (11%), kā arī izglītība (12%).
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use atzīst, ka, novērtējot valsts budžetu 2012. gadam, redzams, ka tā ietekme uz mājsaimniecību finansēm nebūs būtiska: “No vienas puses tas nodrošina stabilitāti un prognozējamus mājsaimniecību izdevumus. Tomēr no otras puses, iedzīvotājiem joprojām jāpagaida uz pozitīvām izmaiņām attiecībā uz algas nodokļiem vai atbalstu ģimenēm ar bērniem.”
Vienlaikus 61% aptaujas dalībnieku nākamajā gadā paredz iespēju gūt papildus ienākumus. Novērtējot savas iespējas gūt papildu ienākumus papildus ikmēneša algai vai pabalstiem, 28% gatavi izmantot iespēju saņemt pārmaksāto nodokļu atmaksu no valsts, 16% plāno veikt līgumdarbus ārpus pamatdarba, bet vēl 12% cer uz prēmijām un piemaksām darbā.
Pētījumu par mājsaimniecību budžeta izmaiņām 2011. gadā un prognozēm 2012. gadam šā gada decembrī interneta vidē veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas, izmantojot savu ilggadējo pieredzi ārzemēs, strādā pie iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstības Latvijā. Institūts regulāri informē un izglīto sabiedrību par dažādiem ar naudu un ģimenes budžeta plānošanu saistītiem jautājumiem, veic pētījumus un līdzdarbojas dažādās valsts mēroga darba grupās.
