“Viņa pēdējais paziņojums” – šie vārdi ir kopīgi pēdējā laikā aktuālām, maldinošām reklāmām, kuras caur reklāmas tīklu “Google
Ads” cirkulē Latvijas un Lietuvas interneta portālos un nepatīkami
pārsteigušas ne vien lasītājus, bet arī šo reklāmu sejas, ar kurām to
veidošana nav saskaņota. Proti, Jaunā Rīgas teātra režisoru Alvi Hermani
un Lietuvas televīzijas “Laisvės TV” žurnālistu Andrju Tapinu. Reklāmas
ved uz dažādām mājas lapām, taču princips ir līdzīgs – ar sabiedrībā
labi zināmu cilvēku vārdiem tās maldina.
Kā savā “Instagram” kontā norāda Hermanis, viņa tēls reklāmās
tiek arī izmantots, lai reklamētu kriptovalūtu. Tiesa, melīgās reklāmas
ar viņa attēlu nav Latvijā vienīgās. Mediji vēstījuši, ka iepriekš
līdzīgās reklāmās izmantota arī Latvijas Televīzijas moderatora Dāvja Valdnieka fotogrāfija.
Reklāma,
kas izmanto Hermaņa attēlu ar tekstu “Viņa pēdējo paziņojums Latvijai”
un “Alvim viss ir beidzies” ved uz mājas lapu “cocinama.com”, kurā tiek
tirgots 21 produkts. Visi saistīti ar datortehniku, izņemot vienu. Tā
nosaukums ir “Viņa pēdējais ziņojums Latvijai”, kuram pievienots Hermaņa
fotoattēls.
Portālam “Delfi” izpētot mājaslapu, nerodas
skaidrība, kāda veida produkts tas ir, proti, kas tiek tirgots. Tikai
norādīta cena 18 dolāri. Tikai ieliekot šo “produktu” grozā, kā
vienīgais apmaksas līdzeklis tiek piedāvāta skaidra nauda pie
saņemšanas, turklāt nav norādīti pasta un piegādes izdevumi.
Mājaslapā
pie kontaktiem ir norādīta tikai e-pasta adrese –
sebakks101010@gmail.com, savukārt privātuma politikā nav norādīts ne
mājaslapas īpašnieks, ne īpašnieka fiziskā atrašanās adrese vai tālruņa
numurs, vienīgi ir norādīta vēl viena e-pasta adrese – info@cocinama.com.
Portāls “Delfi” pagājušajā nedēļā aizrakstīja uz šīs vietnes abām
e-pasta adresēm, jautājot par reklāmu saskaņošanu ar Hermani un ko ar šo
attēlu vispār mēģina pārdot. Atbildes vēstule nesekoja.
Sākumā Hermanis reklāmas neuztvēra nopietni
Kā portālam “Delfi” skaidro Baltijas lielākā interneta
reklāmas tīkla “Adnet Media” pārstāvis Lietuvā Gedimins Blažis, šādas
reklāmas var parādīties jebkurā no “Google” produktiem – “Youtube”,
“Tumblr”, “Reddit”, kā arī lielākajā daļā mājaslapu visā pasaulē.
Gadījumā, ja lietotājs apmeklē interneta vietnes svešvalodā vai noteikta
satura mājaslapas, arī reklāmas tiek atspoguļotas konkrētajā svešvalodā
vai “izvēloties” noteikta satura reklāmas, kā tas ir noticis arī šajā
gadījumā.
Saistībā ar maldinošajām reklāmām portāls “Delfi”
Hermanim nosūtīja jautājumus, uz kuriem atbildes viņš sagatavoja
rakstiski, lūdzot tās publicēt bez īsinājumiem. “Kad man pastāstīja par
tām manām viltus reklāmām, sākumā uztvēru to nenopietni. Jo neticēju, ka
ļaudis kaut kam tik absurdam vispār var noticēt. Bet tad man piezvanīja
vairāki cilvēki, kuri tam bija gan noticējuši. Vārdus nesaukšu, jo tas,
manuprāt, viņiem nav kompliments. Viņu vidū bijušie politiķi, piemēram.
Tad pēkšņi tas viss vairs tik smieklīgi nelikās. Sāku interesēties,
kādas ir manas iespējas sevi aizstāvēt. Piemēram CERT (viena no
informācijas tehnoloģiju drošības iestādēm) pārstāve I.Ilvesa man
ieteica sūdzēties policijā. Liels paldies par padomu”.
Tiesa, portāls “Delfi”, sazinoties ar “Attīstībai/Par” pārstāvi Daci Bargo, noskaidroja, ka Ieva Ilvesa (A/P) pašlaik CERT nestrādā. Iepriekš viņa bija Aizsardzības ministrijas Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vadītāja.
“Visi
tie ļaudis, kas braukā pa starptautiskām konferencēm un pa televizoru
gudri runā par informācijas telpas drošību, nav papūlējušies izdomāt
nevienu pašu veidu kā man šai situācijā sevi aizstāvēt. Tāpēc latviešu
reklāmistiem paveras jauni apvāršņi, kurus nevajadzētu kavēties
izmantot. Piedāvāju jaunas idejas, piemēram: “Levits aicina izņemt naudu
no Latvijas bankām”, un tā tālāk. Cita problēma, ka ziņu portālu
lasītāji visas reklāmas ekrāna labajā pusē uztver kā paša portāla
informāciju. Un ja reklāma ir meli, tad arī viss pārējais automātiski
neliekas vairs ticams. Progress ir piezadzies nemanot, ja pārfrāzē vecu
krievu anekdoti. Vēl viens pierādījums, ka jaunās tehnoloģijas un
cilvēku ētika, šī vārda vecmodīgajā nozīmē, ir divas savstarpēji
nesavietojamas lietas,” vēsta Hermanis.
Problēma nav tikai Latvijā
Arī Lietuva pirms pāris nedēļām piedzīvoja līdzīgu viltus
reklāmu bumu – tur par šādu reklāmu upuri krita Lietuvas televīzijas
“Laisvės TV” žurnālists Andrjus Tapins. Viņu izmantoja, lai
reklamētu kriptovalūtas ar tādiem tekstiem, kā “Viņa pēdējais vēstījums
Lietuvai”, “Visa Lietuva ir pārsteigta” un vēstījumu, ka “viņš izglābās
no bankrota un sāka pelnīt miljonus”. Reklāmas parādījās gan “Facebook“, gan “Youtube”, gan arī Lietuvas ziņu portālos, bet reklamēja jau citu platformu – “CriptoBoom”.
Pats
žurnālists savā “Facebook” profilā vairākkārt paudis to, ka reklāmas
nav ar viņu saistītas: “Man, protams, glaimo fakts, ka starptautiski
krāpnieki no visiem variantiem izvēlas tieši man būt par viņu vēstnesi,
bet, cilvēki – saņemamies un sākam domāt”. 14. maija ierakstā viņš
skaidro, ka ir uzrakstījis iesniegumu Lietuvas policijā, kā arī
sazinājies ar Nacionālo kiberdrošības centru, kas viņam atbildējis, ka
šādas reklāmas tiek liktas no ārzemēm, tāpēc vērsīsies pie ārzemju
partneriem.
Aicina vērsties pie likumsargiem
Portāls “Delfi” arī jautāja policijai par vispārējo kārtību,
kā jārīkojas, nokļūstot šādā situācijā. Tur iesaka katrai personai, kas
saskārusies ar šādu problēmu, vērsties policijā, kas tālāk izmeklē šādus
gadījumus.
“Šī situācija ir līdzīga tam, ka sociālajos tīklos
nozog bildi un kāds cits to publicē – arī šādā gadījumā var vērsties pie
likumsargiem,” norāda Valsts policijas
pārstāve Elīna Sprudzāne. Policijā nevarēja pateikt, cik iesniegumu par
šādām viltus reklāmām ir saņemts, jo katrs iecirknis tos uzskaita
atsevišķi.
Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC)
norāda, ka līdz šim neviens patērētājs nav vērsies ar sūdzību par
konkrēto reklāmu un mājas lapu. Centrā atzīst, ka, atverot mājas lapu https://cocinama.com/,
nav saprotams, ko tieši patērētājs var iegādāties, līdz ar to
patērētājam šī lapa varētu nešķist interesanta un patērētājs neizdara
pirkumu.
“Pirmšķietami šī mājas lapa izskatās pēc krāpšanas, līdz
ar to aicinām patērētājus neveikt tajā nekādus pirkumus. Gadījumā, ja
patērētājs pamana, ka viņa dati bez viņa piekrišanas tiek izmantoti kādā
reklāmā, aicinām vērsties Datu valsts inspekcijā, savukārt, ja rodas
aizdomas par krāpniecību aicinām vērsties Valsts Policijā,” portālam
“Delfi” norāda PTAC pārstāve Evija Lene.
Reputācijas risks arī medijam
Šīs viltus reklāmas ar Hermani caur “Google Ads” tīklu
parādījās Latvijas interneta portālos, tajā skaitā “Delfi”. Portāla
galvenais redaktors Ingus Bērziņš norāda – konkrētajai reklāmai nav
nekādas saistības ar portālā izvietotajām reklāmām vai baneriem.
“Tiklīdz minētā reklāma tika pamanīta mūsu interneta vietnē, redakcija
nekavējoties sazinājās ar “Google”, lai reklāma tiktu bloķēta. Savukārt
tikai no “Google” ir atkarīgs, cik ātri viņi spēj reaģēt un novērst šāda
satura reklāmu pieejamību publiskajā vidē,” skaidro Bērziņš.
Viņš
norāda, ka redakcijai nav iespējams ietekmēt vai nodrošināt, lai
lietotājam neparādītos šāda veida un satura reklāmas. To lietotāji var
darīt paši – bloķējot un izdzēšot sīkdatnes (cookies). “Delfi”
redakcija gan līdz šim un arī turpmāk informēs “Google” par šādām
reklāmām, taču nevar izslēgt, ka līdzīga satura reklāmas var arī turpmāk
būt publiski pieejamas, jo nav iespējams kontrolēt reklāmu tīkla
materiālu saturu, norāda Bērziņš.
Viņš apliecina, ka “Delfi”
reklāmas nodaļa strikti seko līdzi tam, lai “Delfi” interneta portālos
gan reklāmas noformējums, gan tās saturs pilnībā atbilstu normatīvo aktu
prasībām. “Kā rezultātā nesaskatām iespēju un juridisko pamatojumu
uzņemties atbildību par šo gadījumu, jo šāda veida incidents nav radies
“Delfi” darbības vai bezdarbības rezultātā. Turklāt neviens normatīvais
akts neparedz reklāmas oficiālās atsaukšanas kārtību, bet “Delfi” pie
šādiem apstākļiem uzskata, ka šāda veida reklāmas satur reputācijas
riskus arī “Delfi” kā vienam no lielākajiem medijiem Latvijā,” norāda
Bērziņš.
Piespamo Latvijas internetu
“Adnet Media” pārstāvis Blažis norāda – cilvēkam
nepieciešamas tikai 30 minūtes, lai izveidotu kontu un sāktu publicēt
reklāmas jebkur “Google” tīklā un tikai “Googlei” ir jebkāda informācija
par reklāmdevēju. “Es domāju, ka viņi lieto ļoti parastu ģeogrāfiskās
atlases metodi – viņu sākotnējā cena par skatījumu ir ļoti zema –
tādējādi ar 20 eiro budžetu viņi var “piespamot” Latvijas internetu,
sasniedzot vienu miljonu reklāmas skatījumu,” skaidro Blažis.
Viņš
norāda, ka pieredzējuši šādu viltus reklāmu veidotāji spēj slēpt
reklāmas galvenās lapas URL adresi, kas nozīmē, ka reklāmu nobloķēt
kļūst grūtāk. Neesot arī veida, kas varētu šādas reklāmas bloķēt pirms
to parādīšanās publiskajā vidē, jo nevar uzminēt ne reklāmas vietnes URL
adresi, ne veidotāju, ne konta ID.
Blažis pieļauj, ka Hermaņa
attēls reklāmā netika vērsts uz viņu personīgi, bet tikai pielietots, jo
viņš ir labi zināma personība: “Šo reklāmu mērķis ir piemuļķot
lietotāju – lai viņš tic, ka šī persona strādā ar šo “mājaslapu” un
reklāmas piedāvājums ir likumīgs”.
Lai turpmāk cilvēki izvairītos no šādām reklāmām, būtu
jāpārstāj lietot “Google” vai līdzīgas lapas – to, protams, neviens
nedarīs, norāda Blažis. “Ir apkaunojoši, ka cilvēki tic un uzķeras uz
šādām acīmredzami viltus reklāmām un ziņām, bet vēl vairāk apkaunojoši
tas šķiet tādā kontekstā, ka šīs reklāmas ir nekontrolējamas,” viņš
turpina. Taču tam ir risinājums – līdz ko lietotāji pamana šādas
reklāmas, par tām var ziņot caur šo saiti.
Tas aizņem tikai divas minūtes lietotāja laika, iekļauj instrukciju ar
sekojošām darbībām, kas jāveic, lai paziņotu “Google”, ka reklāma ir
jāaptur.
