Sabiedrības līdzdalības platformā ManaBalss tiek aktualizēta iniciatīva par vēlēšanu tiesību piešķiršanu jau no 16 gadu vecuma (https://manabalss.lv/i/1192).
Kopš 1993. gada vēlētāju aktivitāte Saeimas vēlēšanās ir kritusies vairāk kā par 35%, ziņo LSM. 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsoja tikai 30,12% balsstiesīgo. Tikmēr uzticība Saeimai turpina kristies. Pētījumi rāda būtisku plaisu starp 18‒24 gadus vecu pilsoņu aktivitāti vēlēšanās un pārējām vecuma grupām. Balstoties uz zinātniskiem pētījumiem, samazinot vecumu, no kura atļauts piedalīties vēlēšanās, ir potenciāls risināt vairākas no šīm problēmām.
Šeit tiek uzskaitīti iniciatīvas pārstāvja izvirzītie četri galvenie iemesli, kāpēc ir jāatļauj piedalīties referendumos, Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās no 16 gadu vecuma:
IEMESLS 1: ŠĀDA RĪCĪBA PAAUGSTINĀTU VĒLĒTĀJU AKTIVITĀTI
Kopš 1993. gada vēlētāju aktivitāte Saeimas vēlēšanās ir kritusies par vairāk kā trešdaļu. 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās nobalsoja tikai 30,12% balsstiesīgo. Zemā vēlētāju aktivitāte mazina arī vēlēšanu leģitimitāti. Šī tendence ir jāaptur, lai arī turpmāk Latviju varētu uzskatīt par demokrātisku valsti.
IEMESLS 2: 16 GADUS VECS CILVĒKS IR GATAVS BALSOT
Pētījumi liecina, ka, atļaujot balsot no 16 gadu vecuma, ilgtermiņā pieaug vēlētāju aktivitāte (hipersaites uz avotiem ir gūstamas šai iniciatīvai veltītā mājaslapā 16balso.lv). 16 un 17 gadus veci cilvēki piedalās savās pirmajās vēlēšanās daudz biežāk nekā gados vecāki cilvēki savās pirmajās vēlēšanās. Jaunākie pētījumi rāda, ka valstis, kas pazemina balsošanas vecumu līdz 16, piedzīvo izteikti lēnāku vēlētāju aktivitātes samazināšanos.
IEMESLS 3: BALSOŠANA IR IERADUMS
Vairākos pētījumos atklāts, ka balsot vai nebalsot ir ieradums, kuru ļoti ietekmē tas, vai vēlētājs piedalījies savās 1. vēlēšanās. Ļaujot 16 un 17 gadus veciem pilsoņiem balsot, pastāv iespēja, ka šie indivīdi arī turpmāk ieradīsies uz vēlēšanām. Šī reforma, iespējams, spētu pozitīvi ietekmēt 18‒24 gadus vecu vēlētāju aktivitāti. Pašlaik šī vecuma grupa uzrāda zemu aktivitāti vēlēšanās.
IEMESLS 4: 18 NAV ĪSTAIS VECUMS, KAD PIEŠĶIRT TIESĪBAS BALSOT
Bieži 18 tiek saukts par vecumu, kad no pusaudža cilvēks kļūst par pieaugušo. Diemžēl šis nav īstais vecums, kad cilvēku pirmoreiz aicināt uz vēlēšanām. Šajā dzīves periodā cilvēks pēkšņi kļūst ļoti aizņemts ‒ viņam ir jāmēģina sākt patstāvīgu dzīvi, meklēt darbu, studēt, veidot ģimeni utt. Tāpēc nepārsteidz pētījumi, kas apstiprina, ka 16 būtu labāks vecums, kad ļaut cilvēkam balsot.
Viens no visatzītākajiem pētniekiem šajā jomā – Marks Franklins ‒ raksta, ka balsošanas vecuma pazemināšana uz 16 varētu būt solis, kas risinātu problēmas, kuras radīja balsošanas vecuma pazemināšana uz 18, un, iespējams, tas radītu jaunus ieguvumus. 16 gadu vecumā iespēja, ka indivīds dosies balsot, ir daudz lielāka, nekā tad, kad sasniegts 18 gadu vecums. Daudzos gadījumos vecāki ir spējīgi iedvesmot, pārliecināt un palīdzēt piedalīties vēlēšanās, ko ir grūtāk izdarīt, kad jaunietis ir sasniedzis 18 gadu vecumu un pilnībā vai daļēji kļuvis neatkarīgs no savas ģimenes.
Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums turpina paaugstināties, pieaug arī daļa no politiskajām diskusijām, partiju solījumiem un laika, kas pavadīts apspriežot sabiedrības vecākajai daļai aktuālus jautājumus, piemēram, pensiju paaugstināšanu. Pazeminot balsošanas vecumu, politiķiem nāksies vairāk uzmanības veltīt jautājumiem, kuri svarīgi arī jaunākiem sabiedrības locekļiem – tādiem jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas un pasaules ilgtspēju, piemēram, klimata pārmaiņas.
Šādas reformas rezultātā tiks stiprināta Latvijas demokrātija, paaugstināta vēlētāju aktivitāte un tiks dota iespēja savu viedokli izteikt tiem, kuri ir ieinteresēti valsts ilgtspējībā un nākotnē. Vairāk par to var lasīt šai iniciatīvai veltītā mājaslapā 16balso.lv.
