Mīļās dāmas Balzaka sieviešu vecumā, nemeklējiet mīļākos tuvākajā apkārtnē, ja negribat, lai par jūsu mīlas dēkām zinātu viss miests! Diemžēl arī es esmu to piedzīvojusi, kad veikalā neviļus bija jānoklausās kā no mutes mutē tiek pārstāstīta mana intīmā dzīve, jo es, lūk, pēc šķiršanās no vīra esot gatava krist ap kaklu jebkuram bomzim. Tā mans tikko iesācies romāns ar vietējo brīvo brūtgānu beidzās knapi iesācies.
Un tad es nolēmu kardināli mainīt sevi un savu privāto dzīvi. Piežmiedzu šķirto vīru, lai dod vairāk naudas mūsu bērnu uzturēšanai, lai laiku pa laikam ņem mūsu bērnus savā jaunajā ģimenē un atbild par tiem. Es pati tikmēr tērēju savu sapelnīto algu, apmeklēdama masāžas procedūras, infrasarkano staru pirti, kosmetologu, frizieri, veicu pie speciālista manikīru, pedikīru, konsultējos pie stilista, uzlaboju savas zināšanas angļu valodā un jaunajā veidolā, ko iemūžināju fotosesijā studijā pie profesionāla fotogrāfa, uzsāku intensīvu sērfošanu internetā.
Panākumi nebija ilgi jāgaida. No pielūdzējiem nevarēju ne atkauties. Jūs pat iedomāties nevarat, kādi tikai brūtgāni no visām pasaules malām bija gatavi jebkurā brīdī traukties pie manis, lai baudītu divtuvību.
Kritiski izvērtēju visus piedāvājumus un atsijāju trīs puišus – vienu neprecētu bezbērnu vīrišķi no Vācijas, kas par mani bija 15 gadus jaunāks, vienu šķirteni un triju pieaugušu bērnu tēvu no Ungārijas un vienu somu, kas nodzīvojis laulībā jau 20 gadus, audzina meitu, šķirties negrasās, bet vēlas mīļāko ārzemēs.
Pēc pamatīgas izņemšanās pa internetu, pēc kaislīgām telefona sarunā konstatēju, ka soma balss, optimisms, humors un maigums man ievieš vislielāko uzticību. Paliku pie šīs kandidatūras. Tagad mēs jau otro gadu laiku pa laikam tiekamies – viņš brauc pie manis, tad mēs parasti pavadām kādas dienas Rīgā, prom no vietējo ļautiņu ziņkārajiem skatieniem.
Pāris reizes esmu bijusi kopā ar viņu izbraukumos ārzemēs. Mans draugs manu ceļošanu apmaksā. Viņš ir nepārspējams mīļākais, kaut par mani galvastiesu īsāks. Kā viņš mani lutina! Kā neviens cits vīrietis nekad mani nav lutinājis. Jā, mēs ikdienā neesam kopā un nekad nebūsim. Nu un kas?
Patiesībā domās kopā mēs esam pastāvīgi, mēs katru dienu internetā sazināmies, sūtam viens otram bučiņas. Paldies Dievam, tagad ir izdomāts skype! Mēs varam sarunāties un skatīties viens otrā katru dienu. It kā mans mīļais būtu tepat. Viņš ir mans emocionālais balsts, padomdevējs. Tas ir tik patiesi un no sirds. Ko gan vairāk sievietei vajag?
