Ļoti sarežģīti sasaistīt visu to, kas ir noticis kādreiz un notiek pašreiz. Pat ne tālā pagātnē, ne gadu simteņos.
Laikam jau cilvēks mainās līdzi visam, kas notiek pasaulē, gan pozitīvā, gan negatīvā ziņā. Varbūt tāpēc, ka daudz ļaužu smagi pūlas, lai tiktu pie bagātības, un tādējādi tā kļūst par viņu kungu. Tomēr daži apsviedīgie nevis pūlas, bet vienkārši apkrāpj citus un arī kļūst bagāti. Te, manuprāt, saduras divi likumi – Dieva likums un likumi, kurus izstrādā paši cilvēki jeb tautas izvēlēti pārstāvji, kuri izdod likumus, kurus tauta nav spējīga atcelt vai mainīt, kaut tie ir pretrunā ar tautas gribu. Likumu izdevējiem ir iestādes, kuras sargā visu pozitīvo un arī negatīvo. Tātad vārds “demokrātija” 100 procenti neatbilst demokrātijas jēdzienam. Demokrātija arī ir zināmā veidā ierocis valdošo kungu rokās. Bet tā nu tas pieņemts daudzās pasaules valstīs, pašreiz arī Latvijā.
Gudri cilvēki raksta par attīstību (ekonomisko un morālo), Rīgu salīdzina ar ūdensgalvu. Pareizi vien ir. Lauki ir pustukši un dominē vēl uz lielāku tukšumu. Vara izstrādā dažādus projektus. Protams, tos visus saukt par negatīviem nevar. Tikai rodas jautājums – vai tas notiek demokrātiski pa īstam vai tās aizsegā? Kā un kāpēc izveidojās tik liels liekēžu slānis gan apakšā, gan augšā.
Budžets ir jāgroza un jāloka vairākas reizes gadā. Parādi spiež kā kurpe papēdi. Ne to novilkt un aizmest, jānēsā līdzi ar visām neērtībām. Augšējā slānī liekēžu skaitu varētu mazināt, samazinot dublējošās iestādes. Bet ko darīt ar apakšējo? Ne tos pāraudzināt, lai tie taptu nedzērāji, lai tos nevajadzētu visu laiku uzturēt valstij, tātad – strādājošiem, vērtības radošiem cilvēkiem. Kaut kā liekēži jābaro un jāuztur, demokrātija spiež. Bet vai demokrātijas iespaidā neizveidojās šis slānis? To taču sekmēja valsts un ES politika. Ko lai dara, un kur ir izeja? Viena no kļūdām varētu būt pārlieku lielā rīcības kopēšana no ES kungu runām un izteiktām vēlmēm. Tā mēs negribot nonākam citu valdībā.
Vadošie kungi ir tik nedzirdīgi, tik nevarīgi savā valstī, ka nav spējīgi aizliegt Latvijas zemes un mežu izpārdošanu ārzemju “šefmaņiem”. Kur te ir patriotisms un savas valsts aizstāvība? Vai tā atkal ir demokrātija, kura jāievēro? Ja tā, tad tā nākotnē mūs, letiņus kā tādus, iznīdēs. Nekādas pozitīvas izmaiņas nenotiek. Notiek vardarbības, gan sankcionētās, gan nesankcionētās, jo jebkura vara nesankcionēs pretdarbību. Un atkal saduramies ar jēdzienu “demokrātija”. Kaut gan saka, ka demokrātija nav visatļautība. Te nu grupu jēdzieni mainās, sadalās.
