Pirms pāris nedēļām baznīcas pastkastītē atradu kādu vēstuli, kurā tika rakstīts par visai savdabīgu pasākumu, kura norises vieta ir paredzēta netālu no Gulbenes. Tur visu vasaru Harija Potera fani un visi, kuri grib iejusties burvju tēlos un izbaudīt interesantus piedzīvojumus, pulcēsies uz šķietami nevainīgām rotaļām – vasaras nometni. Rakstu „nevainīgām”, jo, citēju: „…notiks burvju skolas nodarbības vientiešu bērniem: mikstūras, herboloģija, pārvērtības, pareģošana, burvestības, burvestību vēsture, aizsardzība pret tumšajām zintīm, u.c.” – tā lasīju vēstulē, bet pēc tam arī vēstulē norādītajā interneta adresē.
Šī raksta mērķis nav kādu aizvainot vai kritizēt; gribu sniegt nelielu ieskatu par maģijas un okultisma veidošanās ļaunajiem tīkliem. Lai gan iespējams, ka kādam burvju skolas nodarbības, pārvērtības un burvestības ir „interesanti piedzīvojumi”, tomēr tie nepaliks bez sekām gan bērnu, gan nometņu rīkotāju apziņā. Kāpēc tas viss ir bīstami?
Vispirms par pašām grāmatām par Hariju Poteru. Pamatproblēma, kura slēpjas grāmatās par šo zēnu, kurš vienpadsmit gadu vecumā ir atklājis un sapratis(?), ka viņš ir burvis, ir īpaša koncentrēšanās uz maģijas un okultisma tēmām. Maģija jeb burvestība vienmēr ir bijusi un ir ļauna; to nevar sadalīt uz melno, balto, nevainīgu, bērnišķīgu vai vēl kādu…
Un ar to nevar un nedrīkst spēlēties un rotaļāties… Tā nekad nevar būt sinonīms tam, kas ir labs. Grāmatās par Hariju Poteru pagāniskā un maģiskā pasaules uztvere ir acīmredzama, kaut arī grāmatu autore apgalvo, ka viņa apzināti negribēja un negrib bērnus mācīt šādai uztverei. Neticēšana uz maģiju un maģijai, pašu maģiju nemaz nepadara nekaitīgu. Grāmatās valda valdzinājums par spiritismu, astroloģiju, hiromantiju, kristalomantiju, ceļojumiem laikā un parapsiholoģiskām un oklutiskām parādībām, piemēram, poltergeistu.
Šo pēdējo parādību parapsiholoģija mēģina izskaidrot optimistiski, kaut poltergeists jau sen ir pazīstams spiritisma vēsturē un ir Baznīcas nosodīts. Bet pat ja maģijas problēmas pārņēma parapsiholoģija, kuras terminoloģijas bāze parādās grāmatās par Hariju Poteru (piem. poltergeista tēma grāmatās par Poteru, bet pokemonos – enerģētiskais vampīrisms), tad tas tik un tā ir bīstami. Terminu pārpilnība – zīmes, kuras sūta vai virza uz arvien jaunākām okultisma vai parapsiholoģijas reālitātēm, bērnā izraisa sākumā tikai jautājumus, bet pēc tam arī pakāpenisku aizraušanos un interesi par šim tēmām. Tam visam ļoti labi piespēlē mūsdienu kultūra, bet pareizāk – subkultūra, kura turpat bez jelkādiem ierobežojumiem piekrīt maģijai un okultismam. (Pietiks kaut vai tikai ar to, ka ielūkosimies grāmatnīcu plauktos, kur plašā sortimentā var atrast grāmatas par oklutiskām lietām un praktisku maģiju) Tas ir vēl viens iemesls uztraukumam, jo sevišķi tāpēc, ka kristīgo vidē ir diezgan maz tādu cilvēku, kuri spētu un kuri nebaidās skaidri izskaidrot šīs lietas. Bērni patstāvīgi sāk meklēt atbildes uz šiem jautājumiem gan grāmatās, gan internetā.
Katras grāmatas par Hariju Poteru nobeigumā var atrast vārdnīcas, kur eufemistiski tiek mīkstināti maģijas sekas un bīstamība. Jau tas vien, ka šādas vārdnīcas tiek pieliktas grāmatās, liecina par okultisma sakārtotību, bīstamību un skaidru pozīciju reālajā vēsturē – tas tikai vēlreiz pamudina bērnu interesēties par šim lietām un padziļināt savas zināšanas okultismā un ezoterikā. Kristīgajā dēmonoloģijas tradīcijā un eiropeiskajā kultūrā šādi tēli kā vampīri un vilkači, ir cieši saistīti ar reāli eksistējošā sātana paveidiem. Grāmatās par Hariju Poteru šādu „tēlu” ir pārpilnība; daļa no šiem „tēliem” ir izdomājums (savdabīgie hibrīdi), daļa ir attiecināma uz augstāk minētās dēmonoloģijas tradīcijas un arī mitoloģijas, kur iet runa par dažādiem pūķiem un milzīgām čūskām (ļaunuma vai tumsas pasaule). Visi šie tēli ir kā zīmes, kuras izsauc, piesauc garīgo reālitāti, kuru mūsdienu literatūra, pakļāvusies prātīgajām un apgaismotajām matricām, arbitrālā un nelikumīgā veidā neuzskata par reālu.
Harijs Poters, es domāju, ka to var ļoti skaidri redzēt – ir globāls, daudzkārtīgs projekts, kura mērķis ir mainīt kultūru un domāšanu. Barjera, aizsargmūris pret ļaunuma izmantošanu savā dzīvē, kas eksistē cilvēkā, tiek sistemātiski nojaukts. Šādā veidā sabiedrībā atkal no jaunā ielaužas spēki, kurus kristietība kādreiz bija uzvarējusi. Hogvards, burvestību un maģijas skola, ir sevī ieslēgusies, vardarbības un šausmu, lāstu un maitāšanas, rasistu ideoloģijas un asins upuru, nekrietnības un apsēstības pasaule. Harijs necīnās pret ļaunumu; katrā nākamajā grāmatā viņš kļūst arvien līdzīgāks Voldemortam, kurš ir ļaunuma iemiesojums. Piektajā grāmatas sējumā Harijs pazaudē savu identitāti, jo Voldemorts pakļauj viņu sev. Cilvēku pasaule tiek nonicināta; tai pretstatā ir „apbrīnojamā un vislabākā kāda vien var būt” burvju un raganu pasaule. Visos grāmatas sējumos nav neviena pozitīvā transcendentālās realitātes, jo viss, kas ir pārdabisks, ir tikai un vienīgi ļauns. Dievišķības simbolika ir izkropļota.
Grāmatas par Hariju Poteru nevar uzskatīt par mūsdienu pasaku, jo tajā burvi, raganas un citas būtnes viennozīmīgi ir ļaunums. Normāli no ļaunuma ietekmes cilvēks atbrīvojas, tiecoties pēc Dieva, praktizējot tikumus. Grāmatās turpretī nav neviena, kurš patiešām gribētu labumu. Lasītāji konsekventi tiek padarīti par nespējīgiem atšķirt labo no ļaunā. Tas notiek pateicoties emocionālajām manipulācijām un intelektuālo haosu. Noziegums pret bērniem, kā jau to pašā sākumā pateicu, veido tas, ka bērns tiek viegli ievests maģijas pasaulē un viņa fantāzija tiek ar to blīvi piebāzta. No šīs pasaules nav izejas un, kas ir ļaunāks – tajā gribās un ir vērts palikt. Ticība uz Dievu vispār neeksistē un tā no bērna garīguma tiek izspiesta ar maģisku tēlu pārpilnību; tieši tāpēc jebkāda Harija Potera popularizēšana ir uzskatama par pārkāpumu pret reliģisku brīvību un, manuprāt, par vardarbību pret bērnu.
Nav jābūt īpaši erudītiem, lai ieraudzītu un saprastu, ka dzīvojam pagānisma revolūcijas un atdzimšanas laikā un fanošana par Poteru ir liels caurums, pa kuru pagānisms, pie tam ļaundabīgs, ļoti bieži ar gaismas eņģeļa izskatu, principā bez īpašiem šķēršļiem ieplūst jaunās paaudzes sirdīs. Pasaules interneta tīmeklī pilns ar Potera fanu klubiem. Atliek tikai ieskatīties, kādi uzskati viņos ir izveidojušies; kurā virzienā virzās globālā kultūra, ja jau arvien skaļāk brēc šādi uzskati. Nenosaucot konkrētās šo fanu klubu adreses, gribu parādīt sekojošus secinājumus no tā, ko lasīju: „Dieva nav. Sātana nav. Nav arī objektīvās mērauklas, kas nosaka kas ir labs un kas ir slikts. Katrs pats lemj kas ir labs un kas ir slikts. Reliģija ir domāta tikai vājākiem. Maģija ir tikai fantāzija. Nav okultiskās reālitātes.
Maģiju var izmantot labiem mērķiem. Harijs Poters sagatavo jauno paaudzi satikšanai ar ļaunumu, kas eksistē cilvēkos un šajā pasaulē. Kristīgā izpratne par labo un ļauno ir neīsta un nederīga. Baznīca ved tikai uz nelaimēm (senajos laikos: krusta kari, inkvizīcija, piespiedu kristianizācija utt.) un tā tas ir joprojām (runā pret visatļautību, izvirtību, abortiem utt.). Kristus dāvātā pestīšana cilvēkiem ir smieklīgs cilvēku izdomājums”.
Šādas domas un šādi uzskati liecina par kādu ļoti bīstamu ideoloģiju, proti, kā jau aukstāk minēju: sistemātiski tiek mainīts domāšanas veids un kultūra un viss, ko kristietība ir būvējusi gadsimtiem, tiek izskalots, izsmiets un atmests kā nederīgs. Protams, grāmatas par Hariju Poteru un viņa fanu klubi, nav vienīgais iemesls šādai izkropļotajai pasaules uztverei.
Visa Rietumu kultūras spēks steidzās šajā virzienā. Un es ceru, ka ne visiem, kas lasa šādas grāmatas, fano par tām, piedalās tajās nometnēs, jau ir izveidojušies šādi „uzskati un uztvere”.
Ja bērnu audzināšanā ģimene liks kristīgās pamatvērtības un bērni būs saistīti ar Baznīcu, kurā eksistē obligātās normas tam, kas ir labs un kas ir slikts, tad poteriskā mūsdienu kultūra un uz poterismu balstītā audzināšana nebūs bīstama. Tikmēr daudzu bērnu un jauniešu dzīve izskatās vismaz no malas, pavisam citādāk. Bērniem un jauniešiem tiek piedāvāti garīgie surogāti, bet neviens nenodod viņiem dzīvu ticību. Vecākiem nav laika, sadrumstalotajās ģimenēs bērniem ir jātiek ar visu pašiem galā, skolotājiem tiesību audzināt nav un mediju informācijas līdzekļi arvien biežāk un intensīvāk aizvieto atbildīgos audzinātājus. Šādos apstākļos Harija Potera maģiskā pasaule bez šķēršļiem ieiet jaunā cilvēka iekšējā pasaulē.
Visi nesam atbildību par savu nākamo paaudzi, neatkarīgi no tā vai pašiem ir bērni vai to nav. Visam ko darām, ir sava ietekme uz nākotni. Šo nākotni esam apgrūtinājuši ar problēmu milzīgu daudzumu: klimata izmaiņas, ekonomiskā nestabilitāte, milzīgie parādi, bezdarbs, aborti, ģimenes sabrukums, patieso vērtību pamatu pakāpeniskā iznīcināšana, ticības mazināšanās.
Kā nākamās paaudzes tiks galā ar šim problēmām, ja viņos nebūs ticības uz Dievu? Ja nebūs izpratnes par to, ka ļaunums nav pasaka, bet ir kaut kas reāls? Kad kā sērga izplatās uzskats, ka atšķirība starp to, kas ir labs un kas ir slikts, ir subjektīva, bet maģija ir tikai spēlītes un ir likumīgs līdzeklis „labo mērķu” sasniegšanai? Ja Baznīcu uzskata par noziedzīgu institūciju, bet Kristus dāvāto pestīšanu uzskata par cilvēku izgudrojumu?
Apzināti vai neapzināti katrs pieņem lēmumus attiecībā uz to, ko domā, ko saka, ko raksta, ko dara un ko nē. Ja cilvēks pakļaujas savām egoistiskajām tieksmēm, tas nozīmē, viņš izvēlas ļaunu un dara pāri sev un citiem. Problēmas, ar kurām mūsdienās mēs visi cīnāmies savā būtībā sakņojas tajā, ka cilvēki steidz apmierināt savas egoistiskās tieksmes. Obligāti ievērojamā mēraukla, kura nosaka, kas ir labs un kas ir slikts, pakāpeniski tiek izstumta vai jau ir pazaudēta sabiedrībā un tas vien jau nav labs priekšnoteikums visas cilvēku sabiedrības labai nākotnei. Gadsimtiem obligāta, vispārēji atzītā norma bija desmit Dieva baušļi. Cik daudzi no mums šos baušļus vēl zina un atceras? Vai bērniem Harija Potera fanu nometnēs netālu no Gulbenes šie desmit baušļi tiks mācīti?
Atkāpšanos no objektīvās mērauklas tam, kas ir labs un slikts un tās anulēšanu, pāvests Benedikts XVI ir nosaucis par relatīvismu. Tieši relatīvisms ir viena no vislielākajām mūsdienu pasaules problēmām un es uzskatu, ka grāmatas par Hariju Poteru, viss, kas ar to saistīts, šo relatīvismu ienes jauno cilvēku sirdīs.
Kristieši! Labas gribas cilvēki! Svētais apustulis Pāvils savā vēstulē Efeziešiem raksta: „Dzīvojiet kā gaismas bērni! Gaismas augļi ir labums un taisnība, un patiesība. Pārbaudiet, kas Dievam patīk! Nepiedalieties neauglīgajos tumsības darbos, bet labāk nopeliet tos! […] Tāpēc tiek sacīts: Uzmosties, kas guli un celies augšām no miroņiem, un Kristus tevi apgaismos”. (Ef 5,8-14)
Aicinu vecākus, krustvecākus, skolotājus un audzinātājus neievest bērnus maldos, tumsā, ļaunuma tīklos… Būvējiet jaunās paaudzes sirdīs Dieva gaismas pasauli!
