Petropavlovska-Kamčatska (Krievija), 25.sept., LETA–REUTERS. Krievija nevar funkcionēt, ja visa vara ir koncentrēta Kremlī, ceturtdien paziņoja prezidents Dmitrijs Medvedevs, liekot domāt, ka viņš atkāpjas no sava priekšteča Vladimira Putina tiešā vadības stila.
“Ir pārāk slikti, ja visus lēmumus, arī operatīvās darbības jautājumos, pieņem prezidents,” viņš teica Krievijas vistālāk austrumos esošā Kamčatkas reģiona galvaspilsētā. “Tas nozīmē, ka mums trūkst vadības sistēmas.”
“Mēs vienkārši nevaram strādāt. Mums jārīkojas ātrāk, jāpieņem saprātīgi vadības lēmumi,” viņš teica vietējo amatpersonu apspriedē, kurā piedalījās vairāki ietekmīgākie ministri. “Pretējā gadījumā mums vienkārši būs jākaunas par garām palaistām izdevībām.”
Krievijas vērtspapīru tirgus šomēnes cieta vissmagākos zaudējumus desmit gadu laikā. Kritumu galvenokārt izraisīja globālā tirgus satricinājumi, taču tas arī pievērsa uzmanību pēkšņajai Kremļa intervencei ekonomikā, kas iedragāja investoru uzticību.
Medevedevs un Putins noraida investoru bažas, ka krīze un politiskās problēmas ar Rietumiem, kuras izraisīja Krievijas iebrukums Gruzijā, varētu mudināt Kremli noteikt stingrāku valsts kontroli pār ekonomiku.
Medvedeva izteikumi liecina, ka viņš vēlas iet tālāk un mainīt valsts vadības veidu, ko lietišķās aprindas uzskata par priekšnoteikumu noturīgas ekonomikas veidošanai ar investoriem labvēlīgu klimatu.
Astoņos savas prezidentūras gados kopš 2000.gada Putins pārraudzīja paaudzes laikā visilgāko ekonomisko uzplaukumu, ko stimulēja augstās naftas cenas. Viņš arī nodrošināja politisko stabilitāti pēc satricinājumiem, kas sekoja pēc Padomju Savienības sabrukuma.
Viņa valdīšanas laikam bija raksturīga varas koncentrācija Kremlī, kas izraisīja Rietumu kritiku. Svarīgākos lēmumus pieņēma prezidents, bet valdības un parlamenta loma bija krasi ierobežota.
Putins iebildis, ka šāda pieeja, kuru krieviski dēvē par “rokas vadību”, bijusi būtiski svarīga kārtības atjaunošanai plašajā un dažreiz nevadāmajā valstī.
Taču Medvedeva tuvāko aprindu amatpersonas saka, ka gadījumā, ja Krievija nepārslēgsies uz sistemātiskāku pieeju pārvaldei, kas balstās uz skaidriem noteikumiem un institūcijām, ekonomiskā izaugsme sāks palēnināties un Krievija vairs nebūs globāli konkurētspējīga.
Kremlis sev izvirzījis mērķi līdz 2020.gadam padarīt Krieviju par vienu no pasaules vadošajām tautsaimniecībām.
Medvedeva izteikumi, šķiet, neliecina, ka viņš plānotu atdot varu Putinam.
Arī Putins izteicies, ka Krievijai nepieciešams jauns vadības stils, un viņa piekrišanu tam, ka 43 gadus vecais bijušais korporatīvais jurists kļūst par viņa pēcteci, analītiķi uzskatīja par zīmi, kas liecina, ka viņš atbalsta saskaņotāku pieeju.
Medvedevs, kurš stājās amatā šā gada maijā, solījis saglabāt uzticību sava priekšteča politikai. Taču viņš arī solīja dažādot ekonomiku un nodrošināt likuma varu un demokrātiju.
Medvedevs ir nācis klajā ar plāniem cīnīties pret visaptverošo korupciju, mazināt birokrātiju un veikt tiesu reformu, lai radītu prognozējamāku regulējošo vidi biznesa struktūrām.
Skaidru noteikumu trūkums izpaudās jūlijā, kad Putins deva iznīcinošu triecienu ogļrūpniecības kompānijai “Mešel” par tās cenu politiku.
Šie izteikumi par pieciem miljardiem dolāru samazināja kompānijas ieņēmumus no akciju tirdzniecības, kaut gan vēlāk tā atguva daļu zaudējumu.
