No dienas dienā arvien vairāk nākas pārliecināties, ka virtuālā saskarsme ir kā pārkarsis gludeklis, kurš sadedzina un pie kura apdedzinās. Es ceru, ka vairāk ir tādu reižu, kad šīs virtuālās sarunas palīdz “izgludināt” kādu problēmu, rod tai risinājumu, pievērš uzmanību vai vienkārši virtuāli uzmundrina. Taču viens otrs, kamēr otram uz galvas nav “uzšļācis dubļus”, nejūtas laimīgs.
Katrs mēs esam ievainojams. Bet tie, kas atļaujas publiski aizskart, nonievāt vai nolamāt, slēpjoties aiz “nikiem”, parāda tikai savu prastumu un neaudzinātību. “Kāpēc šie rakstītāji nenāk pie manis un to nepasaka acīs?” aizvainots ir kāds portāla “dzirkstele.lv” lietotājs. Nepateiks jau arī, jo tad būs jāskatās acīs un jāatbild par teikto, bet internetā viņš ir viens no entajiem miljoniem, kas paslēpies zem krustiņiem vai punktiņiem.
Cilvēkam ir raksturīgi izrunāties. Domubiedru šodien nereti aizstāj čatošana internetā. Tāpēc jau tas ir forums, kur jūs paši veidojat savas tēmas. Tikai reizēm interešu loks ne īpaši labi raksturo portāla lietotājus.
Ikreiz ir prieks, ja rakstīti labi vārdi, ja ir patiesa, atklāta, godīga un argumentēta diskusija un labvēlīga kritika. Tas nozīmē, ka neesam vienaldzīgi pret to, kas notiek mums apkārt. Un tie bieži vien ir tieši vārdi bez “nikiem”. Vairāk zem tiem slēpjas slikts garastāvoklis, netaktiskums un cinisms. Iedomājieties, kā no mūsu emocijām uzlādējas virtuālā gaisotne? Labais rada labo, sliktais – slikto. Aicinu būt iecietīgiem un saprotošiem, cienīt citam citu un atbalstīt internetu bez naida!
