Tikai ungāra Imres Kalmana operetē “Cirka princese” galvenais varonis ir noslēpumains, neviena neatpazīts, tāpēc visus piesaistošs. Gulbenieši šo kungu maskā labi pazīst, jo viņš ir savējais – lepni godāts par novadnieku Nauri Indzeri. Viņam tika veltīti nerimstoši aplausi arī Gulbenes pilsētas 80 gadu jubilejas koncertā, kurā Nauris priecēja ar savu samtaini skanīgo balsi. Viņš dziedāja savējiem.Nauris stāsta, ka šobrīd visa viņa dzīve esot saistīta tikai ar dziedāšanu. Ar to viņš, būdams brīvmākslinieks, pelnot iztiku. “Projekti, kuros piedalos, ir visdažādākie. Lielākais starp tiem ir “Cirka princese”. Uzskatu, ka šis projekts ir izdevies. Cilvēkiem tas ļoti patīk. Operetes darbība arī pēc sižeta notiek cirkā, tomēr man gribētos “Cirka princesi” nodziedāt uz kādas lielas skatuves. Tas būtu pavisam cits skanējums un sajūtas. Iespējams, zustu cirka šarms, bet mūzika – tā noteikti nezustu. Šajā darbā ir lielas muzikālās vērtības, jo ir ļoti daudz cilvēku, kuri ir izauguši kopā ar šo muzikālo darbu. Vecākā paaudze noteikti atceras, kā mistera X āriju dziedāja slavenais igauņu mākslinieks Georgs Otss,” stāsta Nauris. Viņš mierina, ka ar katru izrādi “Cirka princese” arvien vairāk pilnveidojoties. Dziedātājs atzinīgi izsakās par ikvienu iestudējumu, kurā aicināts piedalīties. Arī par debiju Pinga lomā Džakomo Pučīni operā “Turandota” Nacionālajā operā. Nauris neliedzas, ka viņam pēc izrādes patīkot saņemt ziedus. “Tas bija vārdos nepasakāmi, kad pēc “Cirka princeses ” pirmizrādes cirkā es saņēmu lielu ziedu pušķi no saviem novadniekiem – gulbeniešiem. Tas nozīmē, ka viņi seko manām mākslinieka gaitām un ir gatavi priecāties par to, ko līdz šim esmu sasniedzis.” Ziedi Naura rokās gūla arī pēc uzstāšanās Gulbenes jubilejas koncertā. Tos nesa ne tikai dziedātāja radinieki un paziņas, bet pavisam sveši cilvēki. Līdz ar ziediem tika teikti arī novēlējumi turpmākajam. “Kad saņēmu uzaicinājumu dziedāt gulbeniešiem, ne mirkli nešaubījos un teicu, ka noteikti dziedāšu, lai gan tobrīd biju ļoti noslogots – izrādes, vairāki koncerti dienā, stundām ilgi mēģinājumi.” Uzstāšanās koncertā. Naurim bijis pārdzīvojums un atbildība. “Tā man ir vienmēr, bet Gulbenē – jo īpaši,” viņš saka. Nauris uzskata, ka vispiemērotākā valoda dziedāšanai joprojām ir itāļu. Operas mākslinieks bez perfektām itāļu valodas zināšanām neesot iedomājams. “Protams, itāļi, klausoties savu valodu mūsu izpildījumā, noteikti saskata kļūdas, bet viņi ir tik solīdi, ka izliekas neko nemanām. Man ir draugi Itālijā, kas, noskatījušies mūsu izrādi, kur dziedam itāliski, ir teikuši, ka daudz ko nevarējuši īsti saprast. Tas ir saprotami,” neliedzas Nauris. Viņš uzskata, ka ikviena māksla esot jābauda tās oriģinālajā izpildījumā, lai gūtu patiesu baudījumu. Operā šim nolūkam darbojoties pat īpaša titru mašīna. Naurim ir pamats būt lepnam, jo savulaik itāļu valodas prasmi pedagogi novērtējuši ar desmit ballēm. “Man pietiek dažas dienas pavadīt Itālijā, lai visu perfekti saprastu, bet, ja vidē, kur visi runā tikai itāliski, pavadītu pāris nedēļas, ievērojami uzlabotu sarunvalodu.” Dzirdēti izteikumi, ka dziedātājiem jāievēro dažādas diētas, lai saglabātu balsi un tamlīdzīgi. Nauris, pasmaidot atklāj, ka pirms lielas slodzes, kad jāpatērē daudz enerģijas, esot kārtīgi jāpaēd, jo ikviena uzstāšanās sadedzinot kalorijas un prasot daudz spēka.Dziedātājs stāsta, ka pirms uzstāšanās esot jāatliek malā arī visas rūpes un problēmas, domājot tikai par sniegumu. Naura balss ir skanējusi arī tālu aiz Latvijas robežām – Austrijā, Vācijā, Klaipēdā un citur. Dziedātājs uzskata, ka nemitīgi esot daudz jāmācās un sevi jāpilnveido, klausoties citu mākslinieku izpildījumu, analizējot un salīdzinot to. “Es neklausos ierakstus, kas man nepatīk, jo tā ir laika izšķiešana. Mani favorīti, no kuriem daudz mācos, galvenokārt ir itāļu dziedātāji – leģendas. Ikviens liels vokālās mākslas meistars, kaut arī neklātienē, ir mans skolotājs,” saka Nauris.
