Meka (Saūda Arābija), 17.dec., LETA–REUTERS. Pirmdien Mekā sākās gadskārtējais svētceļojums (hādžs) un simtiem tūkstošu musulmaņu ietērpās baltās drānās, sasaiņoja savas somas un devās uz telšu nometni svētās pilsētas nomalē.
Mekas centrā daži nokavējušie veica rituāla gājienu septiņas reizes ap Kaabu – seno kubveida svētvietu, pret kuru visi musulmaņi ikdienas lūgšanu laikā pavērš seju.
Vairāk nekā 1,6 miljoni svētceļnieku ir ieradušies uz hādžu, kas ir vismasveidīgākā regulārā reliģiskā pulcēšanās pasaulē un ir obligāta visiem musulmaņiem kaut reizi mūžā, ja viņi to var atļauties.
Līdz ar svētceļniekiem no pašas Saūda Arābijas – šīs valsts pilsoņiem un viesstrādniekiem no ārvalstīm – viņu skaits krietni pārsniegs divus miljonus.
Līdz vakaram viņiem jāsasniedz Minas rajons austrumos no Mekas, kas ir pirmā nakšņošanas vieta. Nedēļas gaitā viņi vēlāk atgriezīsies Mekā.
Daži svētceļnieki iet kājām, nesot savas somas, citi brauc autobusos, kas lēni virzās uz priekšu caur cilvēku pūli. Šogad Saūda Arābijas varasiestādes cenšas samazināt to svētceļnieku skaitu, kuri ierodas svētajā pilsētā bez atļaujas un rada problēmas pūļa pārvaldīšanā.
Uz ceļa no Džidas ostas pie Sarkanās jūras uz Meku policija pārbaudīja visu transportlīdzekļu vadītāju un pasažieru dokumentus, lai pārliecinātos, ka viņiem ir pamatots iemesls doties uz Meku.
Svētceļniekus ir viegli atpazīt, jo saskaņā ar tradicionālo prasību vīriešiem pirms ierašanās Mekā jāuzvelk īpašs apģērbs. Svētceļojums neskaitās veikts, ja viņi nonāk “ihrama” jeb rituālās tīrības stāvoklī pārāk vēlu.
Saūda Arābijas varasiestādes apgalvo, ka esot veikušas visus iespējamos sagatavošanas darbus svētceļojumam, kuru aizsargā un sponsorē karalis Abdulla kā divu svēto mošeju aizbildnis.
Jauninājums šogad ir trešais līmenis Džamaratas tiltā, no kura svētceļnieki sviež akmeņus uz mūra sienu, kas simbolizē pretošanos nelabajam.
Tilts netālu no Minas ir bijis viena no visbīstamākajām satiksmes sastrēgumu vietām. 2006.gada janvārī uz tilta līdz nāvei tika saspiesti 362 cilvēki, un tā bija smagākā hādža traģēdija 16 gadu laikā.
Ņemot vērā politiskās vētras Tuvajos Austrumos, Saūda Arābijas varasiestādes raugās, lai svētceļnieki neiesaistītos nekādā politiskā darbībā, taču svētceļojuma pirmie posmi šogad noritējuši lielākoties mierīgi.
Iekšlietu ministrs princis Najefs bin Abdulazizs preses konferencē paziņoja, ka nav saiknes starp šā gada hādžu un 208 vīriešiem, kuri tika aizturēti pagājušajā mēnesī, veicot operāciju pret aizdomās turētiem kaujiniekiem Saūda Arābijā.
Princis Najafs apstiprināja, ka rituālos šogad piedalīsies arī Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads un tā būs pirmā reize, kad tajos piedalās Irānas līderis.
Karaļa ielūgums Ahmadinedžadam piedalīties svētceļojumā varētu būt piesardzīgs mēģinājums uzlabot Saūda Arābijas, kas ir Persijas līča dominējošā sunnītu valsts, un stratēģiskā ūdensceļa otrā krastā esošās šiītu Irānas attiecības.
Saūda Arābija cieši sadarbojas ar ASV, turpretim Teherānas un Vašingtonas attiecības ir naidīgas kopš 1979.gada islāma revolūcijas.
Svētceļnieki uzskata hādžu par musulmaņu vienotības un solidaritātes apliecinājumu, kas saved kopā dažādās valodās runājošus dažādas etniskās piederības cilvēkus, kurus vieno ticība vienīgajam Dievam.
Personiskā līmenī daudzi no svētceļniekiem lūdz piedošanu par saviem grēkiem, kurus viņi ir nožēlojuši.
“Labs svētceļnieks atgriezīsies mājās kā tikko piedzimis bērns. Visi grēki ir aizmirsti,” teica socioloģijas profesors no Nigērijas Bafa Aliju Umars, kurš svētceļojumā devies jau ceturto reizi.
