Uzticēšanās krīze iestājusies politikā, jo valdība izrādījusies neuzticīga tautai. “Tās jau tikai emocijas, kur racionāli argumenti?” politiķi spirinās pretī. Ar piketiem, ar tautas sapulci valdība dzītin dzīta prom, bet Aigars Kalvītis braši un nelokāmi turējās pretī, līdz tomēr Valsts prezidents Valdis Zatlers viņu pierunāja piekāptiess. Gada pēdējā mēnesī premjers demisionēšot.
Taču kaut kā nejūtu prieku. Patiesībā A.Kalvītis ir tāds lāga vīrs. Bet, kā saka, “starp cilvēkiem nav jābūt uzticības votumam, bet pašai uzticībai, jo apzvēroties nekrāpšanā cilvēks divkārt piekrāpj”. Tā nu reiz ir izteicies latviešu dzejnieks Ojārs Vācietis. Ne jau A.Kalvītim, drīzāk partikai, kas asociējas ar Andra Šķeles vārdu, tauta tā kā negrib vairs uzticēt savas valsts grožus. Turklāt nekur taču nav rakstīts, ka vieniem un tiem pašiem politiķiem valstī pie teikšanas ir jābūt visu mūžu. Varbūt viņu vieta ir citur?
Piemēram, savulaik A.Šķēle demonsgtrēja, cik lieliski viņam izdodas mēslu talkas organizēšana. Laikam šo darbiņu viņš nav atmetis, ir pie sirds. Skaisti!
Tikmēr V.Zatlers publiski vajadzības izteiksmē ir izteicies, ka nākamajai valdībai būs lielākas izredzes iekarot vēlētāju uzticību, ja tā taps atklātības gaisotnē. Vai tiešām kāds tic, ka tagadējie politiķi kaut ko spēj paveikt atklāti un bez sazvērestībām, bez savstarpējas “zāģēšanas”?
Jaunā valdības deklarācija netapšot, kamēr netiks izvērtēta līdzšinējā. Noteikti lielīsies, ka daudz ir paveikuši, tikai tauta – muļķe – nenovērtē, nesaprot, nav kompetenta.
Tautas sapulcē Rīgā V.Zatlers labi pateica, ka runa ir par vērtībām. Droši vien ne jau par jaunām, bet par tām pašām vecvecajām, par mūžīgajām, par klasiskajām, vecmodīgajām, pamatīgajām, uz kurām latvieša pasaule turējusies visus līdzšinējos gadsimtus. Nu tā pasaule ir sašķobījusies? Kas pie vainas?
No viena grāvja – sociālisma – bijām metušies otrā – kapitālismā. Domājām, ka gan viena, gan otra sabiedriski ekonomiskā formācija ir mežonīga, bet tauta (un katrs indivīds) tās priekšā var apzināt vienīgi savu bezspēcību. Vai tiešām padomju laiki ir tā degradējuši mūs? Neticu. Domāju, ka šodien mums nevajag Tautas fronti. Vajag tikai katram savu pašapziņu, pašcieņu un piederības sajūtu savai tautai.
* Votums – lēmums, domas, kas izteiktas balsojot; balsošanā izteikta piekrišana vai nepiekrišana.
