Valodu skolu asociācija aicina Izglītības un zinātnes ministriju nopietni pārskatīt svešvalodu apmācību sistēmu un metodiku Latvijas izglītības iestādēs, jo uzskata, ka vidusskolas beidzējiem ir salīdzinoši zemas svešvalodu zināšanas.
Mūsu vidusskolu absolventi bieži vien nespējot iegūt prasīto punktu skaitu, lai studētu ārzemēs, kā arī vājās svešvalodu zināšanas mazinot mūsu jauniešu konkurētspēju darba tirgū. Protams, tam var piekrist, lai gan šķiet, ka mūsdienu jaunieši svešvalodas prot daudz labāk nekā iepriekšējā paaudze. Mācēt daudzas valodas ir tikai apsveicami, un tas paver daudz plašākas iespējas. Taču daudzi latvieši, īpaši vecāka gadagājuma, bija neapmierināti un pat sašutuši, ka tautas skaitīšanas vēstules uzdrukātas divās valodās – latviešu un krievu.
Un kā tad ir ar angļu valodu? Pirms kāda laika mēdijos izskanēja, ka Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis krietni pabojājis Latvijas slavu starptautiskā līmenī, jo svarīgās tikšanās laikā viņš ar savu slikto angļu valodu samulsinājis ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni. Piekrītu – glīti tas nav. Bet rodas jautājums – vai, viesojoties Latvijā, kādas citas valsts ministrs runā šeit latviešu valodā?
Tiesa, esam maza tauta. Un tomēr vienīgais, ko gribētos pārmest – ja neesi pārliecināts par savām valodas zināšanām, tad tomēr ņem talkā cilvēku, kas ir profesionālis šajā jomā – tulku. Tagad gribam, lai visi prastu angļu valodu, bet, iespējams, pēc gadiem atkal domāsim, kā saglabāt latviešu valodu. Manuprāt, galvenais jau nav perfekti prast valodu, svarīgāk ir – mācēt saprasties.
