Elastīgā
iesaiņojuma ražotāja IMMER Group veiktā aptauja* liecina, ka
vairāk nekā trešdaļai (36 %) Latvijas iedzīvotāju
iesaiņojuma draudzīgums videi ir viena no piecām svarīgākajām
iesaiņojuma īpašībām, tomēr, sīkāk izanalizējot, izrādās,
ka viegli sadalošos materiālu, piemēram, kartona, izvēle
nepavisam nav pats ekoloģiskākais risinājums.
Ja,
izvēloties preci, ir svarīgs iesaiņojuma draudzīgums videi, ir
jāņem vērā loģistika, attiecīgā veida iesaiņojuma ražošanā
izmantotie izejmateriāli, piemērotība pārstrādei, noārdīšanās
ātrums un tamlīdzīgi faktori. Dažkārt ierastie iesaiņojuma
veidi, ko esam pieraduši uzskatīt par videi kaitīgiem, var
izrādīties daudz draudzīgāki. Piemēram, elastīgo iesaiņojumu,
kas tiek izmantots piena, biezpiena, kafijas, riekstu un visdažādāko
citu preču iesaiņošanai, ir pieņemts uzskatīt par neekoloģisku,
jo tas it kā slikti noārdās. Ne vienmēr tas tā ir, turklāt šim
materiālam ir daudz svarīgu priekšrocību.
Elastīgais
iesaiņojums var ātri noārdīties un nekaitēt dabai.
Jau ir izstrādātas un pieejamas bioplēves iesaiņošanai, kas
atkarībā no biezuma sadalās ogļskābajā gāzē, ūdenī un
humusā tikai 6–12 mēnešu laikā. Šis IMMER Group jaunums
jau ir saņēmis Eiropas sertifikātus „OK compost HOME” un „OK
compost INDUSTRIAL”, kas apliecina, ka šo materiālu var kompostēt
gan mājas, gan rūpnieciskos apstākļos.
„Lai iesaiņojums būtu
draudzīgs videi, svarīgs nosacījums ir tā viendabīgums. Ir ļoti
grūti pārstrādāt iesaiņojumu, kas sastāv no polimēriem,
kartona un folijas, tāpēc mēs cenšamies jau tagad visus savus
klientus nodrošināt ar iesaiņojumu no monostruktūrām, bet
nākotnē — ar bioloģiski noārdāmu un kompostējamu
iesaiņojumu,” stāsta IMMER Group prezidente Irina Mirošņika.
Papīra
iesaiņojuma ražošana ir kaitīgāka.
Savukārt, piemēram, kartona maisiņi un iesaiņojums, kas tiek
uzskatīts par videi draudzīgu, nemaz nav tik nekaitīgs. Lai
saražotu papīra maisiņu, ir nepieciešams četras reizes vairāk
enerģijas, nekā tāda paša polietilēna maisiņa izgatavošanai.
Turklāt, lai iegūtu izejvielas, tiek izcirsts milzum daudz koku,
kas, kā zināms, atjaunojas diezgan lēni. Vēl viens videi
nelabvēlīgs faktors ir lielais kaitīgo izmešu daudzums atmosfērā,
kas rodas papīra maisiņu un iesaiņojuma ražošanā.
„Mēs jau
tagad piedāvājam Latvijas tirdzniecības tīkliem videi draudzīgus
maisiņus no plēves, kas ir saņēmusi Eiropas sertifikātus „OK
compost”. Cits jautājums ir mazumtirgotāju gatavība būt sociāli
atbildīgiem un izmantot alternatīvus risinājumus,” piebilst I.
Mirošņika.
Cietā
iesaiņojuma loģistika ir daudzkārt kaitīgāka.
Skaidrs, ka nekas neaprobežojas tikai ar ražošanu un pārstrādi.
Ne mazāk svarīgs ir loģistikas jautājums. Kā samazināt
izmantoto furgonu un kravas automobiļu skaitu un tādējādi arī
kaitīgo atgāzu apjomu? „Šīs problēmas risinājums nodrošina
vairākus ieguvumus. Pirmkārt, samazinās degvielas patēriņš un
ar to saistītā atgāzu izplūde. Otrkārt, var efektīvāk izmantot
darbaspēku, jo 10 šoferu vietā ir vajadzīgs tikai viens.
Treškārt, samazinās slodze uz pilsētas ielām, it sevišķi
sastrēgumstundās. Ar šo problēmu mēdz cīnīties, aizliedzot vai
ievērojami sadārdzinot iebraukšanu pilsētas centrā, taču cīņā
ar intensīvu satiksmi ļoti efektīva var būt arī tāda
nestandarta metode, kāda ir pareiza iesaiņojuma izvēle saviem
ražojumiem,” stāsta IMMER Group prezidente.
„Atrisināsim
vienkāršu uzdevumu. 1000 kg sarkanās mērces var iepildīt
stikla pudelēs, kas pašas sver 837 kg, polimēra pudelēs
(96 kg) vai elastīgajā iesaiņojumā, kura masa ir 42 kg,
tas ir, gandrīz 20 reižu mazāka par stikla taras masu. Katrā
situācijā materiālo un ekoloģisko zaudējumu līmenis būs
principiāli atšķirīgs, turklāt ne jau par labu stiklam, kas tiek
uzskatīts par ekoloģiskāku materiālu. Ir svarīga ne tikai
iesaiņojuma masa, bet arī apjoms — tukša stikla tara
aizņemtu 2,6 m3
noliktavas telpas, savukārt elastīgais iesaiņojums aizņemtu tikai
0,042 m3.
Lai pārvadātu tik daudz tukšas stikla taras, ir vajadzīgi
26 furgoni, bet, izmantojot elastīgo iesaiņojumu, tikai
viens.”
Draudzīgums
videi ir komplekss jautājums, kas neaprobežojas tikai ar materiāla
noārdīšanās ātrumu vai pārstrādes vienkāršību. Ir
nepieciešama daudz detalizētāka pieeja šim jautājumam un
vispusīga situācijas analīze.
