Šī ziema ir atnākusi skaista, ar baltām sniega kupenām, ar acīm žilbinošu baltumu. Mežā vispār paveras brīnumains, skaists skats, visas eglītes it kā būtu apklātas ar baltām sniega seģenēm. Arī sniega kupenas kļūst arvien dziļākas. Īsta ziema ļauj izbaudīt visus izklaižu, sporta priekus. Baltums priecē mūsu sirdis un dvēseles.
Tikai šogad padomāsim arī par mūsu spārnotajiem draugiem – putniem, kuri arī ziemā paliek dzīvot mūsu mežos, parkos un pilsētā. Ziema būs viņiem īsts izturības pārbaudījums, un mēs viņiem varam ļoti palīdzēt, ja rīkosim putniem barotavas vai kaut uz palodzes uzliksim kādu cienastu.
Šogad manu spārnoto draugu pulciņš palielinājies. Uz barotavu nāk sīlis, kas šoreiz jau ved līdzi arī savu draudzeni. Sīlis pie manis atlido jau ceturto ziemu. Sīļi ir ļoti skaisti putni, prieks uz viņiem noraudzīties. Arī dzenis lido jau piekto gadu. Vēl žagatu pāris, sarkankrūtīši, paprāvs pulciņš zīlīšu un zvirbulīši. Arī meža strazds šoziem atlido un krustknābis.
Es zinu, ka viņiem ir grūti atlidot pa sniegputeņiem, bet viņi lido. Nevienu dienu nedrīkst aizmirst, lai barotavā būtu maizes drupatas, putraimi, auzu pārslas ar eļļu, ābolu sēkliņas. Putni atlido no meža tālu, nedrīkst ļaut viņiem vilties. “Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām!” – tā teica Mazais princis. Neizmetīsim ārā speķa ādas, bet uzspraudīsim uz kāda zara vai naglas pie loga. Speķis ļoti garšo zīlītēm un dzeņiem. Var izmantot pat sakaltušu maizīti, sarīvētu uz rīves. Liksim lietā izdomu!
Šoziem putni būs aktīvi mūsu dārzu ciemiņi, ja par viņiem rūpēsimies, tāpēc neaizmirsīsim savus spārnotos draugus un parūpēsimies par tiem. Pavasarī viņi priecēs mūs ar savām dziesmām un mūsu augļu dārzus atbrīvos no kaitēkļiem, laputīm un mizgraužiem.
Arī meža dzīvniekiem šoziem neklājas viegli, tāpēc arī par tiem būtu jāparūpējas.
Neaizmirsti putnus ziemā,
Kad aiz loga sprēgā sals,
Atceries, ka pavasarī
Priecēs atkal putna balss.
