Jau sešus gadus neeju pie ģimenes ārsta. Esmu seniore un to nevaru atļauties. Iztieku ar pašārstāšanos. Pērku bezrecepšu zāles aptiekā, dzeru pašas salasītās zāļu tējas un ārstējos, izmantojot koksnes pozitīvās un negatīvās enerģijas.
Dzīves pieredze man ir pietiekasmi. Zinu, kādas drapes jāiedzer, ja ir sirds pārsitieni, kādi pilieni vajadzīgi, ja sāpes “motorā”, kādas smēres lietot un tējas strēbt. Ēdu tikai kliju maizi, gaļu lietoju uzturā reti, jo nevaru to atļauties. Vārdu sakot – lielākoties no putrām vien ir jāpārtiek. Ja klāt pieliek eļļiņu, ja sacep kartupeli un reizēm iedzer kādu kefīru (tas man ir kā vīns), tad viss labi. Pavasaros tecinu un iekrāju bērza un kļavas sulu. Arī tā dziedina un sagādā baudas sajūtu.
Mans dakteris ir koks. Mājās man krāsns apkure un dažādas malkas pagalītes. Ja iesāpas kauli, jāpieliek klāt koks, lai noņem sāpi. Kļūdās tie, kas domā, ka izmantojams ir tikai pozitīvās enerģijas koks – liepa, ozols. Tad sāpošajā vietā vaina zudīs, bet ta pāries uz citu vietu ķermenī. Tāpēc – nē, vispirms sāpīgajai vietai jāpieliek apse ar tās negatīvo enerģiju. Un tikai pēc tam var sāpošajai vietai klāt likt pozitīvās enerģijas koku. Tad ķermenī vainas neklejos un sāpes būs noņemtas kā ar bruvju mājienu.
