Ir uzsākta kārtējā sociālā kampaņa cīņai pret ēnu ekonomikas apkarošanu. Es uzskatu, ka tas ir populisms. Ne ar to būtu jāsāk. Vispirms būtu jāsakārto vide, lai uzņēmējam nebūtu jāmaksā alga aploksnēs, bet godīgi jāmaksā visi nodokļi, turklāt jāizdara viss, lai viņš tos varētu samaksāt.
Nodokļu politika mūsu valstī līdz pat šim brīdim nav kārtīgi izstrādāta. Pašreiz galvenais ir gulties vai negulties zem tankiem. Un ar šādu cirku mēs nodarbojamies jau pēdējos padsmit gadus, bet ekonomika un dzīves līmenis tikmēr iet uz leju, nevis uz augšu.
Bet, kad mēs no tā attapsimies un sāksim darīt kaut ko cilvēku un tautas labā? Es tiešām nezinu, vai to izdosies sagaidīt. Ar katru dienu ticības ir mazāk un mazāk. Lai arī tas ir pesimistisks vērtējums, diemžēl tā ir taisnība. Tik daudzi cilvēki gāja uz referendumu un domāja, ka kaut kas mainīsies, tika iztērēta nauda, bet ko mēs esam ieguvuši? Neko! Nekas nav mainījies!
Tagad galvenais ir, vai tu esi oligarhs vai neesi, bet lielākā daļa, man šķiet, pat nemaz nav paskatījušies skaidrojošajā vārdnīcā, ko šis vārds nozīmē. Tiek izteikti tikai kaut kādi saukļi un – uz priekšu!
Varēja palūgt Šķēlem un Šleseram aiziet prom, un Saeima būtu bez oligarhiem, bet valsts ietaupītu tik daudz naudas uz vēlēšanu rēķina. Mēs tiešām neko neesam panākuši!
