Vasarā skolas brīvdienu un atvaļinājumu laikā vairāk tiek domāts par to, kā un kur pavadīt savu brīvo laiku, nevis par pārtikas kvalitāti, pareizu tās glabāšanu un higiēnas noteikumu ievērošanu. Turklāt šīs vasaras neparasti karstajā laikā jebkuri pārtikas produkti bojājas ātrāk, veicinot gremošanas traucējumus vai pat saindēšanos.
Vasarā daudz biežāk ēdam tādus smagus ēdienus kā šašliks, ātrās uzkodas (čipsus, cepumus u.c.) un dzeram gāzētus dzērienus, kas var radīt gremošanas problēmas. Pārtikas produkti karstā laikā arī ātrāk bojājas, jo īpaši, ja netiek uzglabāti vēsās telpās vai ledusskapī.
Visbiežāk gremošanas traucējumi izpaužas kā nepilnvērtīga barības pārstrāde, bet to simptomi ir sāpes un dedzināšanas sajūta kuņģa apvidū, smaguma sajūta kuņģī, pastiprināta gāzu veidošanās un vēdera uzpūšanās, slikta dūša, skābas atraugas.
Gremošanas traktā ir gan organismam „draudzīgas”, gan nevēlamas baktērijas, kas veido zarnu mikrofloru. Labvēlīgās baktērijas rūpējas par barības sagremošanu un organisma aizsardzību, bet, ja savairojas nevēlamās baktērijas, zarnās notiek pūšanas procesi, un barība netiek pilnvērtīgi sagremota. Ir ļoti svarīgi uzturēt savu zarnu mikrofloru līdzsvarā, jo no tās atkarīga cilvēka spēja pretoties dažādām slimībām.
Tagad aptiekās ir daudz medikamentu un uztura bagātinātāju, kas atjauno un stabilizē zarnu mikrofloru, paaugstina organisma imunitāti un aizsargspējas, kā arī uzlabo uzturvielu uzsūkšanos.
Uzmanīgi jāiepazīst pārtikas produktu derīguma termiņi, jo karstajā laikā pat vissvaigākie produkti var sabojāties ceļā no veikala līdz mājām. Īpaša uzmanīgiem jābūt, iegādājoties svaigus augļus un ogas, jēlus produktus (zivis, gaļu, olas), piena produktus un gaļas izstrādājumus (desas, cīsiņus), saldumus un konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir putukrējums un biezpiens.
Svarīgi ievērot arī galvenās higiēnas normas, piemēram, pirms ēšanas mazgāt rokas, lietot tīrus traukus un kārtīgi nomazgāt augļus, ogas un pat olu čaumalas, jo uz to virsmas var būt visdažādākās baktērijas. Lai varētu bez bažām doties atpūsties pie dabas, kur ne vienmēr pa rokai ir ūdens un ziepes, aptiekās iespējams iegādāties plašu dezinficējošo līdzekļu klāstu, piemēram, dezinficējošas salvetes un gēlus. Taču līdzi ņemamos produktus gan nepieciešams nomazgāt un pagatavot pirms došanās ārpus telpām, kā arī vēlams tos pārnēsāt tīros un slēgtos traukos.
Atpūšoties pie dabas, īpaši jāuzmana, lai produkti atrastos noslēgtos traukos un lai tiem klāt netiktu kukaiņi vai dzīvnieki, kuri var pārnēsāt dažādus mikrobus. Tāpat jāseko līdzi bērnu aktivitātēm, jo, peldoties un rušinoties smiltīs, uz ķermeņa paliek tādi mikroorganismi kā stafilokoki un dažādas sēnītes. Turklāt daži mikroorganismi ilgāk izdzīvo mitrās smiltīs, tādēļ, lai kaitīgās baktērijas nenokļūtu mutē, pirms ēšanas obligāti jāmazgā rokas.
Pirms lietošanas produkti ir termiski jāapstrādā – vislabāk tos pagatavot, vārot un cepot vai vasaras sezonai raksturīgi grilējot. Mikroorganismi vislabāk vairojas temperatūras diapazonā no +4 līdz +63 grādiem pēc Celsija, taču visvairāk tiem „patīk” +37 grādi. Tāpēc produkti jāgatavo ļoti augstā temperatūrā – vismaz +72 grādos. Tad arī atlikušie mikroorganismi tiks iznīcināti.
Lai novērstu gremošanas traucējumu simptomus un atjaunotu veselīgu zarnu mikrofloru, speciālisti iesaka lietot tīru ūdeni, negāzētu minerālūdeni vai nesaldinātas melnās, kumelīšu un piparmētru tējas, pienskābju un biolakto produktus, kefīru. Pret kuņģa dedzināšanu var lietot preparātus, kas neitralizē sālsskābi, savukārt pret vēdera uzpūšanos var palīdzēt ārstniecības līdzekļi, kas mazina spazmas un gāzu veidošanos.
Caurejas laikā tiek izjaukta zarnu mikroflora, tāpēc obligāti jālieto baktēriju preparāti. Bet, ja caureja ir stipra, tiek zaudēts daudz šķidruma, tādēļ, lai nepieļautu organisma atūdeņošanos, ir noteikti jādzer vairāk par diviem litriem šķidruma dienā.
Diemžēl ne vienmēr iespējams izsekot lietotās pārtikas kvalitātei vai pagatavošanas nosacījumiem, tādēļ var notikt saindēšanās. Katra cilvēka organisms reaģē citādāk, bet pamatā saindēšanās simptomi ir vemšana, slikta dūša, spazmatiskas vēdersāpes, apetītes zudums, pastiprināta siekalošanās un svīšana, caureja, vispārējs organisma nespēks, galvassāpes, reibonis, pazemināta ķermeņa temperatūra. Smagos gadījumos novērojama arī pulsa paātrināšanās vai palēnināšanās, elpošanas un sirdsdarbības traucējumi. Šie simptomi var parādīties gan uzreiz pēc saindēšanās, gan dažas stundas vēlāk, gan nākamajā dienā, bet to ilgums ir atkarīgs no saindēšanās pakāpes.
Galvenais ārstēšanas princips ir pēc iespējas ātrāk izvadīt saindēšanās izraisītāju no cilvēka organisma. Jālieto daudz šķidruma – ūdens vai zāļu tējas, taču smagu saindēšanās gadījumos obligāti jāvēršas pēc mediķu palīdzības.
Ārstēšanas laikā un neilgi pēc tās jālieto vieglu pārtiku (biezputras, kefīru), kā arī jādzer daudz šķidruma – negāzētu ūdeni vai ārstniecības augu tējas.
