Mūsu daudzdzīvokļu mājā, kurā ir vairāk nekā 50 dzīvokļi, starp iedzīvotājiem valda nepatīkama spriedze. Vēl jau sveicinās, bet cits citu aprunā, krāj sevī aizvainojumu. Divdomīgā situācijā esam nonākuši, jo mums ir divi mājas vecākie.
Vienu atbalsta iedzīvotāji, kuri vēlas mūsu kopīgās ēkas renovāciju vairāk nekā 200 000 latu apmērā (bet ar bankas procentiem, kas var mainīties katru gadu, – neprognozējami vairāk) un cer, ka pusi apmaksās Eiropas Savienība.
Otru mājas vecāko atbalsta tie, kuri paniski baidās no renovācijas, jo saprot, ka, nespējot maksāt rēķinus, var zaudēt savus dzīvokļus. Starp citu, ne vienu, ne otru mājas vecāko neatbalsta 2/3 dzīvokļu īpašnieku, kas ir obligāts nosacījums, lai mājas apsaimniekotājs – SIA “Gulbenes nami” – uzturētu līgumattiecības ar kādu no šīm divām personām.
Tā nu es savā pastkastītē citu pēc citas saņemu it kā oficiālus (bet anonīmus!) un pretrunīgus vēstījumus ar atklāsmēm, kurš ir un kurš nav tiesīgs pārvaldīt māju un sasaukt kopsapulces. Tā kā jūtos samulsusi, atliek padomu jautāt vienīgi Radītājam un klausīties savā sirdsbalsī.
Lai kā mani dažs labs mēģina pārliecināt, ka maksājumu parādu dēļ nevienam neatņems dzīvokli, piedodiet, es neesmu tik naiva. Protams, mājai ir vajadzīgs remonts, bet saprāta robežās un tāds, kura izmaksas neiznīcina cilvēcību starp pārtikušajiem un trūcīgajiem mūsu mājas iedzīvotājiem. Vai man patiks dzīvot mežonīgi dārgi renovētā mājā, ja kaimiņam tāpēc jāraud un šķībi jāskatās uz maksātspējīgajiem, no kuriem daži būs pat spējīgi uzreiz pilnībā nomaksāt visu prasīto summu par renovāciju?
