Ātrāka nokļūšana adresē uz augstākās prioritātes
izsaukumiem, vairāk brigāžu un jauni dežūrposteņi tādas
vietās, kur tie līdz šim nav bijuši, kvalitatīva un pacientiem
droša sniegtā palīdzība, efektīvāka resursu izmantošana,
zinoši, motivēti un apmierināti darbinieki. Šādus uzdevumus
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) sev izvirza
jaunajā “Pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības
stratēģijā 2020.-2026.gadam”.
NMPD direktore Liene Cipule uzsver: “Stratēģija ir
plāns nākamajiem sešiem gadiem, kas skaidri iezīmē – ko un kā
dienestam darīt, lai Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu Eiropas
standartiem atbilstošu pirmsslimnīcas neatliekamo palīdzību. Šis
dokuments pasaka, ka dienestam ir jāattīstās un jāmainās, lai
izpildītu savu galveno uzdevumu – glābt cilvēku dzīvības,
turklāt spējot to darīt vēl operatīvāk un kvalitatīvāk
ierobežotu resursu apstākļos.”
Viens no svarīgiem uzdevumiem ir operativitātes uzlabošana. Ja
šobrīd Ministru kabineta noteiktie normatīvi paredz 75% gadījumu
NMPD brigādēm kritiskos izsaukumos notikuma vietā ierasties 12
minūšu laikā republikas pilsētās, novadu pilsētās – 15, bet
lauku teritorijās 25 minūšu laikā, tad sešu gadu laikā
paredzēts mediķu ierašanos paātrināt. Attiecīgi līdz 10, 13
un 20 minūtēm.
Lai uzlabotu operativitāti, turpmākajos gados dienestā plānots
pakāpeniski palielināt tādu brigāžu īpatsvaru, kur izsaukumos
dodas divi cilvēki – divi mediķi vai mediķis ar īpaši apmācītu
operatīvā transportlīdzekļa vadītāju. Pateicoties jaunā tipa
brigādēm, dienests var ne tikai saglabāt esošo brigāžu skaitu,
bet pat palielināt to – līdz 2026.gadam paredzēts izveidot
papildus 12 jaunas brigādes. Tāpat, lai palielinātu reaģētspēju
uz augstākās prioritātes izsaukumiem, šādi dienests var veidot
jaunus brigāžu punktus tādās Latvijas vietās, kur to līdz šim
nav bijis. Ja pērn Latvijā bija 103 brigāžu lokalizācijas
vietas, tad sešu gadu laikā iecerēts to skaitu palielināt līdz
114. Tas dos iespēju daudz ātrāk nokļūt pie pacientiem tajās
teritorijās, kur līdz šim operativitāte nesasniedza normatīvos
noteikto.
Brigādes, kur mediķi paši vada arī operatīvo transportlīdzekli,
un brigādes, kur izsaukumos dodas viens mediķis kopā ar
autovadītāju, NMPD sāka veidot jau pērn. Sākumā pilotprojekta
ietvaros, bet nu tās ir kļuvušas par ikdienu. NMPD dati liecina,
ka šā gada pirmajā pusgadā aptuveni 10% no visiem izsaukumiem
veica divu cilvēku brigādes – tie ir 20 tūkstoši izsaukumu. To
darba izvērtējums dod pārliecību par šādu brigāžu attīstību
arī turpmāk.
Lai nodrošinātu atbilstošu kvalifikāciju darbam jaunā tipa
brigādēs, plānots, ka medicīnas koledžu studenti jeb topošie
mediķi, kā arī autovadītāji varētu apgūt papildus prasmes un
šobrīd sadarbībā ar Veselības ministriju, medicīnas koledžām
un profesionālajām asociācijām jau uzsākts darbs pie apmācību
programmu pilnveidošanas.
Būtiska pārmaiņu daļa ir rūpes par darbiniekiem, mazinot viņu
noslodzi, stiprinot viņu zināšanas un motivāciju strādāt
dienestā. Jaunu, mazāku brigāžu veidošana, padara dienestu
efektīvāku un ļaus ietaupīt finanšu resursus, ko plānots
novirzīt atalgojuma palielināšanai brigāžu personālam – īpaši
tiem, kuri strādā augstas intensitātes apstākļos, veic papildu
pienākumus, apmācot jaunos darbiniekus vai strādā jaunā tipa
brigādes.
Svarīgs uzdevums ir personāla noslodzes izlīdzināšana.
Stratēģijā par optimālu noslodzi brigādei noteikti 3-12
izsaukumi diennaktī. Tas tāpēc, ka lielāka izsaukumu intensitāte
rada darbinieku pārslodzi un izdegšanu, savukārt zemāka
intensitāte – nepietiekamu praksi dažādās klīniskās
situācijās. Atbilstoši stratēģijā izvirzītajiem mērķiem,
NMPD plānos iekšējus darba organizācijas pasākumus, lai šo
noslodzi izlīdzinātu. Savukārt, lai stiprinātu jauno kolēģu
zināšanas un motivāciju strādāt dienestā, ieviesta
mentorprogramma, kur pieredzējuši mediķi dalās pieredzē ar
jaunajiem darbiniekiem, ievadot viņus darbā.
Tāpat stratēģija paredz, ka līdz ar darba organizācijas
pārmaiņām dienesta mērķis ir kvalitatīva un pacientiem droša
sniegtā palīdzība. Tas nozīmē, ka, līdzdarbojoties brigāžu
mediķiem, daudz lielāka vērība tiks pievērsta gadījumu
analīzei, lai mazinātu kļūdu rašanos, savlaicīgi veicot
sistēmiskus uzlabojumus darba procesos. Izvirzīti arī jauni
kvalitātes kritēriji atsevišķu diagnožu grupās, tostarp
paredzot vēl operatīvāku cietušo nogādāšanu atbilstošā
ārstniecības iestādē tādās veselībai un dzīvībai kritiskās
situācijās kā akūts insults, infarkts un politrauma.
Dienestā izstrādātā pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās
palīdzības stratēģija tapa vairāk nekā pusgada garumā,
organizējot vairākas darbinieku ideju darbnīcas un darba grupas,
apkopojot dienesta darbinieku priekšlikumus, kā arī organizējot
nozares ekspertu starpdisciplinārās diskusijas. “Pirmsslimnīcas
neatliekamās medicīniskās palīdzības stratēģija
2020.-2026.gadam” dienestā apstiprināta šā gada jūnijā.
