Oslo, 9.okt., LETA–REUTERS/AFP. Nobela Miera prēmija piektdien tika piešķirta ASV prezidentam Barakam Obamam par viņa aicinājumiem samazināt kodolieroču krājumus un centieniem vairot mieru pasaulē, sniedzot pasaulei “cerību uz labāku nākotni”.
Norvēģijas Nobela komiteja slavēja Obamu par viņa “ārkārtējiem centieniem pastiprināt starptautisko diplomātiju un sadarbību starp tautām” un “jauna klimata izveidošanu starptautiskajā politikā”.
“Ļoti reti kādam cilvēkam ir izdevies tādā apjomā kā Obamam iekarot pasaules uzmanību un sniegt tās tautām cerību uz labāku nākotni,” teikts Nobela komitejas paziņojumā. “Pat par vissarežģītāko starptautisko konfliktu risināšanas galveno instrumentu tiek izvēlēts dialogs un sarunas. No kodolieročiem brīvas pasaules vīzija ir būtiski stimulējusi atbruņošanos un sarunas par bruņojuma kontroli.”
“Pateicoties Obamas iniciatīvai, ASV spēlē daudz konstruktīvāku lomu attiecībā uz lielajām klimata izmaiņām, ar kurām saskaras pasaule,” norādīja Nobela komiteja.
Kopš kļūšanas par pirmo melnādaino ASV prezidentu šī gada janvārī Obama ir vairākkārt aicinājis atbruņoties un strādājis Tuvo Austrumu miera procesa atdzīvināšanā. Pagājušajā mēnesī ASV prezidents vadīja vēsturisko ANO Drošības padomes sanāksmi, kurā vienbalsīgi tika apstiprināta ASV sagatavotā rezolūcija, kas aicina kodolvalstis samazināt savus kodolieroču arsenālus.
Nobela komitejas lēmums piešķirt Miera prēmiju 48 gadus vecajam Obamam ir liels pārsteigums, jo viņš ASV prezidenta pienākumus pilda tikai nepilnus deviņus mēnešus un, neskatoties uz savu ambiciozo starptautisko programmu, Obamam panākumi Tuvo Austrumu miera procesā un Irānas kodolprogrammas jautājumā vēl ir tikai jāgūst, tāpat viņu sagaida smagu lēmumu pieņemšana Afganistānas konflikta risināšanā.
“Šodien es skaidri un ar pārliecību paziņoju par ASV apņemšanos cīnīties par mieru un drošību pasaulē un par pasauli bez kodolieročiem,” aprīlī runā Prāgā sacīja Obama. Tomēr viņš nav pirmais ASV prezidents, kas izvirzījis šādus mērķus, un pats atzina, ka tas viņa dzīves laikā var neizdoties.
“Mums vēl nav miera Tuvajos Austrumos… šoreiz ir pavisam skaidrs, ka viņi (Nobela komiteja) vēlas iedrošināt Obamu turpināt viņa centienus šajos jautājumos,” norādīja pagājušā gada Miera prēmijas ieguvējs, bijušais Somijas prezidents un ilggadējais vidutājs starptautiskos konfliktos Marti Ahtisāri. “Tas ir skaidrs pamudinājums kaut ko darīt šajā jautājumā, un es viņam vēlu veiksmi.”
Obama ir kļuvis par trešo ASV prezidentu, kam viņa amata pilnvaru laikā piešķirta Nobela Miera prēmija. 1906.gadā to saņēma Teodors Rūzvelts, bet 1919.gadā – Vudro Vilsons. Viņš ir arī trešā Demokrātu partijas amatpersona, kas šajā desmitgadē izpelnījusies šādu apbalvojumu – bijušais ASV viceprezidents Nobela Miera prēmiju saņēma 2007.gadā, bet 2002.gadā balva tika piešķirta bijušajam ASV prezidentam Džimmijam Kārteram.
Desmit miljonus Zviedrijas kronu (683 tūkstošus latu) vērtā prēmija tiks oficiāli pasniegta Oslo 10.decembrī.
