Stokholma, 10.okt., LETA–AFP. Šī gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta amerikāņu zinātniekiem Robertam Lefkovicam un Braienam Kobilkam par pētījumiem, kā ķermeņa šūnu receptori reaģē uz apkārtējo vidi.
“Lefkovica un Kobilkas pētījumi ir izšķiroši izpratnei, kā funkcionē ar G-olbaltumvielu savienoti receptori,” teikts Nobela komitejas atzinumā.
Pērn Nobela prēmija ķīmijā tika piešķirta izraēliešu zinātniekam Danielam Šehtmanam par kvazikristālu atklāšanu.
Kā LETA jau ziņoja, Nobela balvu nedēļu pirmdien atklāja paziņojums par Nobela prēmiju medicīnā, kas šogad piešķirta Japānas zinātniekam Šinjam Jamanakam un britu biologam Džonam B.Gērdonam par cilmes šūnu pētījumiem.
Savukārt Nobela prēmija fizikā otrdien piešķirta franču zinātniekam Seržam Arošam un viņa amerikāņu kolēģim Deividam Vainlendam par pētījumiem kvantu optikā, kas varētu pavērt ceļu uz tā dēvēto superdatoru izstrādi.
Ceturtdien taps zināms, kuram šogad tiks piešķirta Nobela prēmija literatūrā, bet Nobela Miera prēmijas laureāts tiks atklāts piektdien.
Savukārt pirmdien, 15.oktobrī, būs zināms ekonomikas balvas ieguvējs.
Prestižās balvas zinātnes kategorijās pēckara periodā dominējuši amerikāņi.
Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).
Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem.
Ekonomiskās krīzes dēļ naudas prēmijas apmērs samazināts no līdzšinējiem desmit līdz astoņiem miljoniem zviedru kronu (no 815 000 līdz 652 000 latu).
Nobela Miera prēmija tiks pasniegta Alfrēda Nobela nāves gadadienā – 10.decembrī – Oslo, bet pārējo prēmiju ieguvēji tajā pašā dienā tiks apbalvoti Stokholmā.
