Stokholma, 12.okt., LETA–REUTERS/AFP. Nobela prēmiju ekonomikā saņems amerikāņu ekonomisti Elinora Ostroma un Olivers Viljamsons par darbu ekonomikas pārvaldības jomā, paziņoja Nobela prēmijas komiteja.
Zviedrijas Karaliskā akadēmija norādīja, ka desmit miljonus Zviedrijas kronu (683 000 latu) vērtā prēmija piešķirta, novērtējot Viljamsona korporatīvo konfliktu risināšanas teoriju un Ostromas redzējumu, kā kopīpašumu pārvaldīt lietotāju apvienībām.
“Pēdējo trīs desmitgažu laikā šis sākotnējais ieguldījums ir virzījis ekonomikas pārvaldības izpēti no zinātniskās uzmanības nomales līdz pašam priekšplānam. Elinoras Ostromas un Olivera Viljamsona pētījums demonstrē, ka ekonomikas analīze var apgaismot vairumu sociālo organizāciju formu,” teikts Nobela komitejas paziņojumā.
Pusi no desmit miljonu kronu vērtās prēmijas saņems Ostroma “par viņas veikto ekonomikas vadības analīzi”, jo sevišķu uzmanību veltot uz kopīpašumu vai kopīgi kontrolētu īpašumu, piemēram, dabas resursu, pārvaldību.
Viņas darbs apstrīd vispārpieņemto uzskatu, ka kopīpašums ir slikti pārvaldīts un to vajadzētu regulēt centrālajām varasiestādēm vai privatizēt, teikts Nobela komitejas paziņojumā.
Indiānas universitātes profesore Ostroma zviedru televīzijai sacīja, ka viņa bijusi pārsteigta par šādu komisijas lēmumu, kā arī šokēta, kļūstot par pirmo sievieti, kas saņem Nobela prēmiju ekonomikā.
Savukārt otru pusi prēmijas saņems Kalifornijas Bērklija Universitātes profesors Viljamsons, kas pētījis lielu kompāniju pastāvēšanu un pierādījis, ka hierarhiskas organizācijas pārstāv alternatīvu pārvaldības struktūru, kas atšķiras to pieejā interešu konfliktu risināšanā.
“Viljamsona teorija noteic, ka lielas privātas organizācijas pastāv galvenokārt tādēļ, ka tās ir efektīvas. Kad uzņēmumiem vairs neizdodas sasniegt efektivitāti, to pastāvēšana tiek apdraudēta,” norāda Nobela komiteja.
Pērn Nobela prēmija ekonomikā tika piešķirta amerikāņu ekonomistam, komentētājam un rakstniekam Polam Krugmenam par globalizācijas tendenču skaidrošanu.
