Stokholma, 8.okt., LETA–AFP/DPA. Šī gada Nobela prēmija medicīnā piešķirta britu zinātniekam Mārtinam Evansam un amerikāņiem Mario Kapeki un Oliveram Smitīsam par embrija cilmes šūnu pētījumiem, pirmdien paziņoja Nobela prēmiju žūrija.
Evansa, Kapeki un Smitīsa pētījumos ar peļu embriju cilmes šūnām radījuši specifiskas gēnu modifikācijas, ļaujot labāk saprast gēnu lomu zīdītāju orgānu attīstībā un cilvēku noviržu rašanās iemeslus.
Viņu atklājumi tiek izmantoti visās biomedicīnas jomās, sākot no pamata pētījumiem līdz jaunu ārstēšanas metožu izstrādāšanai.
“Šie ir patiesi fantastiski atklājumi, kas ir ārkārtīgi svarīgi cilvēcei,” teikts Karolinska institūta paziņojumā.
82 gadus vecais Smitīss telefona sarunā Zviedrijas radio sacīja, ka viņš ir ļoti priecīgs par iespēju strādāt kopā ar Kapeki un Evansu, un piebildis, ka jau bija atmetis cerības kādreiz iegūt Nobela prēmiju, kaut arī neskaitāmas reizes ticis tai nominēts.
70 gadus vecais Kapeki pavēstīja, ka Karolinska institūts viņu par saņemto balvu informējis agri no rīta, kad viņš vēl gulējis, un tas bijis “milzīgs pārsteigums” un liels pagodinājums viņa laboratorijai un universitātei.
Itālijā dzimušais Kapeki strādā Jūtas universitātes Hovarda Hjūsa Medicīnas institūtā. Viņš sacīja, ka kopā ar savas laboratorijas darbiniekiem svinēs par godu saņemtajam apbalvojumam.
“Cerams, ka šie atklājumi mums nākotnē nodrošinās daudz labāku medicīnu un vairāk veselības dzīves,” piebilda Kapeki.
Arī Evanss pauda savu prieku par Nobela prēmijas saņemšanu, kas ir “viņa karjeras augstākais punkts”.
“[Šie pētījumi] ir palīdzējuši izprast cilvēku genoma īsto bioloģiju, visu funkciju darbību,” sacīja Evanss.
Pagājušajā gadā prestižās desmit miljonu Zviedrijas kronu (757 000 latu) vērto prēmiju medicīnā ieguva divi ASV zinātnieki – Endrū Z. Fajers un Kreigs C. Mello -, par pētījumiem par ģenētiskās informācijas nodošanas kontroles fundamentālajiem mehānismiem.
Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).
