Vai valdība sadzirdēs pedagogu aicinājumu viņiem nesamazināt algu par 20 procentiem?
Skolotājs ir neaizsargāts
Laima Braše, Rankas pamatskolas direktore
Protesta akciju noteikti atbalstu. Uzskatu, ka šādas akcijas ir vajadzīgas, lai arī valdība ieklausās. Nevar būt tā, ka tiklīdz ir kaut kas jāreformē vai jāsamazina algas, tā vispirms jāķeras pie skolotāju vai ārstu algām. Valdībai tomēr reformu vajadzētu sākt “no augšas”, jo ierēdņu armija mums tomēr ir pārāk liela. Tā pat nedomā samazināties, tāpēc valdībai labā griba ir jāparāda, ķeroties pie savām un deputātu algām, ka arī ar ierēdņu skaita samazinājumu.
Skolotājs šobrīd ir ārkārtīgi neaizsargāts. Visi viņu var mācīt, kā jāstrādā, jāuzvedas, kādi ir skolotāja pienākumi. Līdz ar algas samazinājumu, nekādā gadījumā skolotāja prestižs sabiedrībā netiek celts. Tas ir skumji, ka skolotāji vienmēr ir cietēji.
Viens no priekšlikumiem algu samazinājuma kompensēšanai ir, ka skolotājiem tiek piedāvāta iespēja saņemt mērķstipendiju. Doma ir laba, bet domāju, ka stipendijas nebūs visiem skolotājiem. Tās noteikti piešķirs konkursa kārtībā. Visi tās nesaņems.
Protams, ir labi, ka skolotājiem būs iespēja šādi iegūt papildu ienākumus, bet tas nozīmē, ka būs arī papildus pienākumi. Šodien nevienam naudu tāpat vien nepiešķir.
Alga visas problēmas neatrisina
Irēna Ābeltiņa, Lizuma vidusskolas direktore
“Domāju, ka ir jāatgādina valdībai, ka skolotājs arī ir cilvēks. Nav pareizi, ka valdība visas problēmas cenšas risināt tikai uz ārstu un skolotāju algu samazināšanas rēķina. Varbūt vajag sākt ar tiem, kuriem ir miljoni? Uzskatu, ka skolotāja darba prestižs, nemitīgi samazinot darba algu, tomēr samazinās. To rada sabiedrība kopumā, kā arī mūsu valdības rīcība. Ja skolotājam pieliek piecus latus pie algas, vai tūlīt šie lati ir jānoņem obligāti pensionāram vai kādam citam? Lai ņem no tiem, kas ir augstos amatos!
Pieļauju, ka šajā situācijā nav citas iespējas, kā piešķirt šīs mērķstipendijas, lai pedagogu neiedzītu bezizejas situācijā. Ir jau pedagogi, kas šīs stipendijas jau saņem, piemēram, dabaszinību un angļu valodas speciālisti, kāpēc lai šīs stipendijas nesaņemtu arī citi?
Tagad grib, lai skolotājs strādā arī jūnijā ar tiem bērniem, kuriem ir kaut kādas problēmas, bet kā skolotāji strādās, ja visiem būs jādodas bezalgas atvaļinājumā? Skolotājs jau tāpat ļoti daudz patērē savu brīvo laiku un enerģiju.
Krīzē nav jāvaino vienkāršie cilvēki
Lidija Ķeķere, Gulbenes Valsts ģimnāzijas direktore
Skolā ar pedagogiem vēl neesam runājuši par piedalīšanos 2.aprīļa protesta
gājienā. To darīsim nākamajā otrdienā, tāpēc pedagogu kolektīva kopējo viedokli pateikt nevaru. Jebkuras metodes, kuras dod iespēju sevi aizstāvēt, ja tās nav pretrunā ar likumu, ir pieņemamas.
Protesta akcija ir tā metode, kurai vajadzētu notikt, lai kaut kas mainītos. Man nav saprotams, kāpēc šajā situācijā ķeras pie algām? Vai tiešām tikai alga ir viens no rādītājiem, kur iespējams saskatīt patēriņa samazinājumu? Varbūt ir vēl citas jomas, kas nav saistītas ar darbinieku algām?
Algas nav vienīgās, kas nosaka valsts ekonomisko stāvokli. Ne jau vienkāršie cilvēki, kuri līdz šim ir godīgi strādājuši, ir vainojami pie ekonomiskās krīzes. Valdībai vajadzētu ierobežot citas valstiskas lietas, nevis algas, jo var pienākt situācija, kad mēs visi rīkosim protesta pasākumus, lai tiktu palielināta alga.
