Šaujam uz svētkiem? Dabiski! Ir jāšauj! Un gatavojamies uz… visļaunāko, jo kas tas par tusu bez reibuma, bez čomu kašķa, bez skuķu spiedzieniem, bez autiņu riepu mežonīgās kaukšanas un bez stroķiem? Dabiski, ka upuri var būt un noteikti būs.
Laiku laikos tā ir bijis un būs. Ja kāds domā mainīt šo vēstures jeb nolemtības (sauciet kā gribat) kārtību, tad viņš rūgti maldās! Kā sacīt jāsaka, katrā medus mucā sava darvas karote – maza vai liela. Un būtībā tas ir jautājums par varu: kas kontrolē medus mucu jeb teritoriju? Jūs nesaprotat, par kuru tieši teritoriju es runāju? Da par jebkuru! Kaut vai manā pagalmā vēl vakar teritoriju kontrolēja baltais kaimiņu runcis vārdā Pūks, bet šodien tas jau dabūjis pa ausi no viņu pāraugušā mūsmājas Rižika – muskuļota tēvaiņa. Viennozīmīgi tagad viņš pārvalda teritoriju, viņš te ir jumts un kārtības noteicējs. Un Pūks ir spiests Rižikam izrādīt cieņu vai arī atkal ies vaļā kariņš.
Re, kamēr Marienburgā vēl tikai gatavojas Pilsētas svētkiem uz Ziemeļu kara kaujas imitācijai, tikmēr jau Švānenburgā Pilsētas svētkos gāja vaļā improvizācija par to tēmu mūsdienu interpretācijā bez kādas iepriekšējas izmēģināšanas. Sadursme bija ne pa jokam. Visiem ir tagad ko pārspriest un komentēt. Vienu pat sašāva balles laikā publiskā vietā. Nebijis notikums! Kā saka, papildu atrakcija par brīvu bonusā ieejas biļetei uz balli. Nu vismaz ar kaut ko pārsteidza. A citādi… Kas vairs mūsdienās masu pasākumu apmeklētājus var pārsteigt? Svētku uguņošana? Pat tā ir apnikusi.
Marienburgā ir progresīvāka pieeja Pilsētas svētku rīkošanā. Tur tautu iesaista Ziemeļu kaujas ainu attēlošanā. Kā saka, pašdarbībai ir dota zaļā gaisma. Švānenburgas incidentā gan iesaistījušies tikai profesionāļi. Tā vismaz runā. Visa drāma un traģēdija bijusi par to, kas kontrolē teritoriju.
Es sacītu tā. Vajag Pilsētas svētkos aicināt tautu uz masveida dubļu kauju vai peinbola spēli. Kā sacīt jāsaka, lai nomelno un šaudās uz nebēdu. Vismaz būs miers līdz nākamajiem Pilsētas svētkiem.
