Vašingtona, 25.marts, LETA–REUTERS. ASV prezidents Baraks Obama otrdien paziņoja, ka vērojamas progresa pazīmes, sākot īstenot viņa plānu valsts izvešanai no ekonomiskās krīzes.
“Mēs ejam pareizajā virzienā,” savā otrajā tiešraides preses konferencē kopš stāšanās prezidenta amatā 20.janvārī sacīja Obama.
Saduroties ar sabiedrības neapmierinātību, kuru izsaukušas korporatīvās prēmijas, un skepticismu par viņa administrācijas lielajiem budžeta izdevumiem, Obama mēģināja atgūt savas pozīcijas, pārnesot uzmanību uz saviem ekonomikas atveseļošanas plāniem.
Prezidents vērsās pie ASV sabiedrības tai pašā dienā, kad bija nācis klajā ar aicinājumu pasaules lielākajām ekonomikām rīkoties saskaņoti. Savukārt dienu iepriekš Obama paziņoja par plānu banku tā saukto toksisko aktīvu pārņemšanai, kam paredzēts atvēlēt triljonu dolāru.
Obamas preses konference notika brīdī, kad ASV akciju kurss atkal kritās, investoriem ieturot pauzi, lai izvērtētu kārtējo administrācijas iniciatīvu banku bilanču sabalansēšanai, lai gan sākotnējā eiforija, kuru pirmdien izraisīja Baltā nama iecere, akciju kursam lika strauji celties.
Lai gan visu uzmanības centrā ir ekonomika, Obama preses konferences laikā mēģināja sagatavot augsni arī savai gaidāmajai debijai uz pasaules politikas skatuves, pirms nākamnedēļ paredzētās viņa pirmās plašākās ārvalstu vizīšu kārtas.
Noraidot pieņēmumus, ka 2.aprīlī Londonā paredzētās G20 galotņu sanāksmes laikā Vašingtona nonāks konfliktā ar saviem Eiropas partneriem, Obama pauda pārliecību, ka lielvalstu līderi spēs vienoties par kopīgajiem mērķiem ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai un novecojušās finanšu tirgus uzraudzības sistēmas reformēšanai, vienlaikus izvairoties no protekcionisma.
Obama, kurš sola atjaunot ASV starptautisko tēlu, kas ievērojami cietis astoņus gadus ilgās Džordža Buša prezidentūras laikā, norādīja, ka vērojamas pazīmes, kas liecinot par “uzticības atjaunošanos” ASV vadošajai lomai pasaulē.
Viņš arī ļāva noprast, ka nesenie izteikumi par gatavību sākt jaunu ēru attiecībās ar seno ASV ienaidnieku Irānu, ir nopietni ņemami. Prezidents arī uzsvēra, ka Izraēlas un palestīniešu konflikts, kura risināšanā Vašingtona solījusi aktīvi iesaistīties, nav ilglaicīgi uzturams.
Tomēr galveno uzmanību pievēršot ekonomikai, Obama sacīja: “Mēs esam sagatavojuši visaptverošu stratēģiju, kas izstrādāta, lai vērstos pret šo krīzi visās frontēs. Tā ir stratēģija darbavietu radīšanai, palīdzības sniegšanai atbildīgiem mājīpašniekiem, kreditēšanas atsākšanai un mūsu ekonomikas ilgtermiņa izaugsmei. Un mēs sākam vērot progresa pazīmes.”
Administrācija nesen paziņoja, ka vērojamas uzlabojumu pazīmes krīzes sagrautajā mājokļu tirgū, taču lielākā daļa svarīgāko ekonomisko indikatoru joprojām liecina par ārkārtīgu saspīlējumu.
Sašūpojušies arī Obamas augstie popularitātes reitingi, sabiedrībai paužot sašutumu par apdrošināšanas giganta “American International Group” (AIG) darbinieku prēmijās izmaksātajiem 165 miljoniem dolāru, lai gan uzņēmums, glābjot to no bankrota, tikko saņēmis 180 miljardus nodokļu maksātāju naudas.
Obama jutās spiests atkārtoti paust AIG prēmiju izmaksu nosodījumu, vienlaikus mēģinot mazināt sabiedrības sašutumu un pieklusināt prasības pēc finanšu ministra Timotija Geitnera demisijas.
Obama sarunā ar žurnālistiem visumā saglabāja nosvērtību, taču, saduroties ar atkātotiem jautājumiem saistībā ar AIG skandālu, kļuva īgns.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc viņš kavējies ar personīgo AIG nosodījumu, Obama, kurš pastāvīgi centies uzturēt nesatricināmā tēlu, asi atrauca: “Tas prasīja pāris dienu, jo es vēlos zināt, par ko runāju, pirms kaut ko saku.”
AIG skandāls vairojis amerikāņu skepsi, ka prezidenta ekonomikas stimulēšanas programma, kas šim mērķim paredz atvēlēt 787 miljardus, spēs izvest ekonomiku no lejupslīdes un ka rekordlielais 2010.fiskālā gada budžets, kas sasniedz 3,55 triljonus dolāru, būs lietderīgi tērēta nauda.
Cenšoties sarunu atkal pievērst saviem ekonomikas glābšanas plāniem, Obama ķērās pie sava budžeta projekta aizstāvēšanas, jo to kā pārlieku izšķērdīgu kritizē ne tikai opozīcijā esošie republikāņi, bet arī daži prezidenta partijas biedri no demokrātu nometnes.
Obama norādīja, ka viņa administrācijas sastādītais budžets, kas šonedēļ tiks nodots Kongresa komitejām, radīs apstākļus straujai ekonomikas izaugsmei, atstājot pagātnē “aizņemšanās un tērēšanas laikmetu un pārejot uz taupīšanas un ieguldīšanas” ēru.
Kongresa Budžeta birojs prognozē, ka saskaņā ar Obamas budžeta projektu deficīts 2009.fiskālajā gadā nedaudz pārsniegs 1,8 triljonus, bet 2010.gadā sasniegs gandrīz 1,4 triljonus.
Tomēr, apzinoties problēmas, ar kurām viņam jārēķinās, Obama izrādīja piesardzību, runājot par ekonomiskajām izredzēm.
“Nav ātru risinājumu, un nav sudraba ložu,” uzsvēra prezidents.
Tomēr, neskatoties uz ASV ekonomiskajām problēmām, Obama norādīja, ka dolārs ir “ārkārtīgi stiprs”, pateicoties paļāvībai uz Amerikas ekonomikas izredzēm. Tāpēc nav nepieciešamības pēc jaunas kopīgas pasaules valūtas, kuras ieviešanu nesen ierosinājusi Ķīna un Krievija.
