Vašingtona, 23.janv., LETA–AFP. Jaunais prezidents Baraks Obama jau ceturtdien enerģiski ķērās pie sava priekšteča Džordža Buša administrācijas īstenotās ārpolitikas un drošības politikas mainīšanas, cerot krasi uzlabot līdzšinējo ASV tēlu pasaulē.
“Amerikas morālajam piemēram atkal jākļūst par globālās līderības pamatu un bākuguni,” savas prezidentūras otrajā dienā norādīja Obama.
Viņš jau izdevis rīkojumu par Gvantanamo bāzē izveidotā cietuma slēgšanu un aizliedzis Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP) izmantot spīdzināšanu pret personām, kuras tiek turētas aizdomās par terorismu, kā arī izvietot šādas personas slepenās ieslodzījuma vietās ārvalstīs.
Jaunais prezidents iecēlis arī īpašus vēstniekus, kuriem būs jārisina tā dēvēto karsto punktu problēmas. Bijušais senators Džordžs Mičels pārzinās Tuvo Austrumu jautājumus, bet diplomātijas smagsvara Ričarda Holbruka atbildībā būs Afganistāna un Pakistāna.
Katrs no šiem lēmumiem iezīmē krasu novēršanos no Buša administrācijas īstenotās politikas un liecina par nolūku īstenot priekšvēlēšanu kampaņas solījumus.
Amerika vairs nedrīkst vest pretterorisma karu, izdarot “viltus izvēli starp mūsu drošību un mūsu ideāliem,” uzsvēra Obama, parakstot trīs rīkojumus, kas maina līdzšinējo izturēšanos pret aizdomās turamajiem teroristiem.
Parakstītie rīkojumi nosaka, ka gada laikā slēdzams Gvantanamo karabāzē izvietotais cietums un ka turpmāk aizliegts izmantot pārmērīgas nopratināšanas tehnikas, kuras iespējams kvalificēt kā spīdzināšanu.
Ar prezidenta rīkojumu izveidota īpaša darba grupa, kurā būs pārstāvēts Valsts departaments, Aizsardzības ministrija un Tieslietu ministrija, lai izlemtu, ko darīt ar tiem 240 aizdomās turētajiem teroristiem, kas joprojām atrodas Gvantanamo cietumā.
Vašingtona vēlas daļu no ieslodzītajiem atbrīvot un mēģina pārliecināt to izcelsmes valstis par viņu uzņemšanu. Citi ieslodzītie, iespējams, beidzot tiks nodoti tiesai.
Tomēr problēmas sagādā tie ieslodzītie, kas tiek uzskatīti par pārāk bīstamiem, lai tos atbrīvotu, taču kurus nevar tiesāt, jo pret viņiem iegūtie pierādījumi neatbilst ASV likumu prasībām.
Kāda augsta ranga amatpersona arī atzina, ka jaunā administrācija negatavojas ieslodzītos nosūtīt uz tām valstīm, kur varētu būt apdraudētas viņu cilvēktiesības. Piemēram, Vašingtona nespējot iedomāties, ka 17 uiguru musulmaņi varētu tikt nosūtīti uz Ķīnu.
Arī īpašo vēstnieku nozīmēšana pasaules karstajiem punktiem liecina par atteikšanos no Buša administrācijas konservatīvās pieejas.
Mičels, kurš savulaik savas vidutāja spējas apliecināja Ziemeļīrijā, tagad ķersies pie šķietami neatrisināmā Izraēlas un palestīniešu konflikta noregulēšanas. Viņa kompetencē atradīsies arī citi Tuvo Austruma reģiona jautājumi.
Pats Mičels gan atzinis, ka “ir daudz iemeslu būt skeptiķim”.
“Tomēr prezidents un valsts sekretāre [Hilarija Klintone] tā neuzskata,” vienlaikus norādīja jaunais īpašo uzdevumu vēstnieks.
Kā pavēstījis Obama, Mičels uz Tuvajiem Austrumiem dosies, “cik drīz vien iespējams”, lai nodrošinātu “ilgstošu” un “noturīgu” pamieru Gazas joslā.
Savukārt Holbruks, kuram izdevās Bosnijas karojošās puses nosēdināt pie Deitonas sarunu galda, saņēmis riskanto uzdevumu panākt pārmaiņas Afganistānā un Pakistānā.
Viņš atzina, ka uzdevums ir “biedējošs”, piebilstot, ka karadarbība Afganistānā izvērtusies nelabvēlīgi. Holbruks tomēr pauda apņēmību mainīt līdzšinējo Afganistānai paredzēto “haotisko” palīdzības un atjaunošanas programmu.
Lai gan Buša administrācija apgalvoja, ka tai izdevies Afganistānā iedibināt trauslu demokrātisku režīmu, pagājušā gada laikā drošības situācija šajā valstī strauji pasliktinājās, un Obama bijis spiests paziņot, ka uz turieni papildus tiks nosūtīti vairāki desmiti tūkstoši karavīru.
Ceturtdien Obama nāca klajā arī ar līdz šim visskaidrāko paziņojumu saistībā ar konfliktu Gazas joslā, norādot, ka ASV vienmēr aizstāvēs Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību pret pamatotiem draudiem.
Tomēr vienlaikus viņš aicināja Izraēlu, noslēdzot vienošanos par pamieru, atvērt Gazas joslu humānajai palīdzībai un tirdzniecībai.
“Tāpat kā raķešu apšaudes terors, kas vērsts pret nevainīgiem izraēliešiem, ir nepieņemams, [nepieņemama] ir arī palestīniešu nākotne bez cerības,” uzsvēra jaunais ASV prezidents.
